Tagad SVF eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Grieķijas valdības parādu vajadzēja restrukturizēt agrāk, ziņo "BBC". Tomēr tas nav izdevies, jo pret grieķu valdības parādu restrukturizāciju bijuši iebildumi eirozonas valstīm, kuru bankas lielā apjomā bija uzpirkušas Grieķijas valdības parādzīmes.
Tomēr vienlaikus SVF eksperti norādījuši, ka aizdevuma programma, kura ilga no 2010. gada maija līdz 2012. gada martam, devusi eirozonai laiku, "lai izveidotu ugunsmūri, kas aizsargā citus neaizsargātākos tās dalībniekus un novērsa potenciāli nopietnas sekas uz pasaules ekonomiku".
Savukārt prognozes par Grieķijas spēju pārvarēt ekonomikas krīzi izrādījušās pārmēru optimistiskas. Piemēram, lai arī sākotnēji SVF un Eiropas Komisija prognozēja Grieķijai iekšzemes kopprodukta (IKP) lejupslīdi 5,5 % apmērā, 2012. gadā valsts IKP bija par 17 % mazāks nekā 2009. gadā.
Banku sistēma zaudējusi 30 % no noguldījumiem, turklāt nav izdevies arī atjaunot finanšu tirgu uzticību Grieķijai.
Savukārt bezdarba līmenis pieaudzis līdz 25 %, lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka tas varētu sasniegt 15 %.
"BBC" atgādina, ka 2010. gada maijā Grieķijai tika piešķirts 110 miljardus eiro liels SVF un Eiropas Komisijas aizdevums.
Vēl viena 130 miljardus eiro vērta Grieķijas glābšanas programma tika apstiprināta 2012.gada februārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
