ES un ASV plāno oficiāli sākt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu  (3)

ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas valstu līderi, kas Ziemeļīrijā pulcējušies uz "Lielā astoņnieka" jeb G8 valstu samitu, pirmdien gatavojas paziņot par oficiālu šo pārrunu sākšanu - dažas dienas pēc tam, kad ES pēdējā brīdī panāca vienošanos, kas apmierina Francijas prasības.

Taču Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš kopīgi ar Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju arī piedalās šajā sanāksmē, pirmdien izteica neraksturīgu Francijai veltītu kritiku, sakot, ka tās rīcība aizsargāt audiovizuālo un kultūras sektoru ir reakcionāra.

Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš uzņēmies G8 samita saimnieka lomu, atzinīgi novērtējis ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma pārrunas, savos izteikumos neminot nesaskaņas ar Franciju.

Kemerona preses pārstāvis pavēstīja, ka ES un ASV varētu būt nepieciešami 12-18 mēneši, lai pabeigtu šīs pārrunas, tādējādi noraidot iepriekš izskanējušās spekulācijas, ka būs nepieciešami vairāki gadi progresa sasniegšanai.

Kā ziņots, ES tirdzniecības ministri piektdien beidzot panāca vienošanos par sarunām ar ASV, daļēji pieņemot Francijas prasību izslēgt no iecerētā brīvās tirdzniecības līguma audiovizuālo sektoru.

Pēc 13 stundas ilgušajām sarunām ministri vienojušos par kompromisa formulu, kas paredz sākotnējā delegācijas mandātā neiekļaut pilnvaras vest sarunas par audiovizuālo sektoru.

Tomēr EK joprojām saglabātas tiesības sarunu gaitā ierosināt "jebkuru jautājumu", ja tā to atzīs par nepieciešamu.

Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, pakalpojumu sektorā apgrozījums sasniedza 280 miljardus, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro.

EK lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos 119 miljardus eiro, bet ASV ekonomikai – 95 miljardus.

Tomēr Francija kategoriski atsakās mīkstināt savu līdzšinējo nacionālās kultūras aizsardzības politiku. Šobrīd Francijas televīzijas kanāliem uzlikts par pienākumu 40% raidlaika atvēlēt pašu mājās ražotiem raidījumiem un filmām, bet vēl 20% - citu Eiropas valstu ražojumiem.

Savukārt Holivudas produkcija un ASV televīzijas ziepju operas var pretendēt tikai uz daļu no atlikušajiem 40%.

Arī kino apmeklētājiem, par katru iegādāto biļeti nākas maksāt nodevu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Francijas kinoindustrijai, un daudzi ir pārliecināti, ka bez šāda atbalsta tā nespētu izturēt Holivudas konkurenci.