Eksperti: Ķīna banku sektorā 'spēlējas ar uguni'; sekas varētu izjust arī Latvijā  (80)

Par iespējamajām Ķīnas banku nedienām jau 2011.gada martā vēstīja ietekmīgā reitingu aģentūra "Fitch". Tās vecākais analītiķis Ričards Fokss tolaik prognozēja, ka līdz 2013. gada vidum Ķīnai būs jāpiedzīvo banku krīze. Fokss toreiz izskaidroja, ka sistēmisku krīzi izraisīšot kreditēšanas apjomu pieaugums, kā arī strauja nekustamo īpašumu sadārdzināšanās valstī, vēsta "Bloomberg". Sistēmisku krīzi Fokss skaidroja kā vietējo finanšu organizāciju defoltu.

Kas notiek ar Ķīnas bankām?

"Nordea" bankas analītiķe, Ķīnā dzimusī ekonomiste, Amija Juaņa Žvanga portālam "Delfi" komentēja, ka neseno naudas līdzekļu trūkumu Ķīnā ir izraisījis ārkārtīgi liels pieprasījums pēc kredītiem un valdības vēlme ierobežot kreditēšanu.

"Abi šie faktori, visticamāk, kādu laiku saglabāsies, it īpaši, ja pieaugs neuzticība starp bankām. Ņemot vērā, cik daudzi ar labiem nodomiem uzsākti ekonomiskās politikas soļi visā pasaulē pēdējo gadu laikā ir izgāzušies, uzskatu, ka Ķīnas valdība, iespējams, "spēlējas ar uguni", sperot īpaši drosmīgus soļus attiecībā uz kreditēšanas ierobežošanu," uzsvēra Žvanga.

Tāpat ekonomikas eksperte prognozēja: "Ja faktiskā situācija būtiski atšķirsies no plānotās, kredītu apjomu strauja samazināšanās var novest pie masveida bankrotiem un iedragāt valsts kopējo finanšu stabilitāti. Lai gan visaptverošas finanšu krīzes varbūtība ir maza, mums nevajadzētu pilnīgi ignorēt potenciālos draudus. Cerēsim, ka spēlēšanās ar uguni nebeigsies ar ugunsgrēku."

"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt portālam "Delfi" norādīja, ka nav pārliecināts, vai notiekošo Ķīnā var saukt par dramatiskām izmaiņām valsts banku sektorā.

Ir strauji pieaugusi resursu cena Ķīnas starpbanku tirgū, tieši to vēlējās Ķīnas Centrālā banka, ierobežojot banku pieeju likviditātei, neskaidrība ir tikai par to, cik lielu efektu CB vēlējās panākt un ko tā darīs tālāk. "Iespējams, ka tai tirgus reakcija šķitusi par strauju un tagad tā cenšas situāciju nomierināt," komentēja Strautiņš.

Arī Banku augstskolas Finanšu katedras asociētais profesors Uģis Zālītis ir piesardzīgs vērtējot "kreditēšanas krīzi". "Šobrīd konkrētas informācijas ir pārāk maz, lai izdarītu patiesus secinājumus. Ķīnas ekonomika un valsts politika ir ļoti cieši saistītas, līdz ar to valdības rokās ir pietiekoši daudz instrumentu, lai situāciju regulētu. Atsevišķu darījumu likmju izmaiņas nelielā termiņā vēl nevar būt par iemeslu, lai teiktu, ka ir iestājusies finansiālā krīze."

Tāpat Zālītis norādīja, ka skaidras naudas trūkums Ķīnā varētu būt īslaicīga problēma. "Izlaist papildus naudu apgrozībā Centrālajai bankai nav problēma, bet ar naudas daudzumu apritē Centrālā banka var uzturēt nacionālās valūtas vērtību."

Ķīna nekļūs par otru Grieķiju vai Itāliju

Strautiņš, komentējot iespējamību, ka Ķīnas banku "kreditēšanas krīze" varētu atstāt pamatīgu ietekmi uz pasaules globālo ekonomiku, atzina, ka "pamazām izlaist gaisu no investīciju buma ir ļoti sarežģīti un, ja Ķīnas valdībai neizdodas procesu pilnībā kontrolēt, notikumi tiešām varētu kļūt dramatiski".

"Par laimi, Ķīna ir pārējās pasaules kreditors, nevis debitors, un finanšu satricinājumi šādās valstīs pārējai pasaulei ir mazāks drauds nekā parādnieku valstīs. Turklāt ir runa par finanšu sistēmu, kas darbojas ar savas valsts nacionālo valūtu, kuru nepieciešamības gadījumā Centrālā banka var radīt tik daudz, cik tā vēlas. Ķīna nekļūs par otru Grieķiju vai Itāliju," sacīja Strautiņš.

Strautiņš gan pieļāva, ka sarežģījumus var radīt tas, ka Ķīnā ir strauji izaugusi t.s. paralēlā vai "ēnu" banku sistēma, kuras aktīvu apjoms varētu sasniegt aptuveni 40% no Ķīnas iekšzemes kopprodukta. "Noguldītāji un aizņēmēji tajā piedalās, lai apietu ierobežojumus, piemēram, depozītu procentu likmēm, un šādi uzņemas riskus, kurus īsti nesaprot un neapzinās. Ja izrādīsies, ka daļa no viņiem naudu ir zaudējuši, iespējams, tas var kļūt par sabiedriskā miera apdraudējumu, un to Ķīnas valdība mēdz uztvert ļoti nopietni."

Pasaules ekonomiku, pēc Strautiņa domām, Ķīnas banku sektora nedienas neietekmēšot, tās var "pārdalīt" labumus no izejvielu eksportētājiem par labu importētājiem. "Ja ķīnieši sāks vairāk tērēt, tad patēriņa preču eksportētājus tas var ietekmēt pozitīvi," rezumēja ekonomists.

Vai Ķīnas banku nestabilitāte ietekmēs Latviju?

Asociētais profesors Uģis Zālītis atgādināja, ka pasaules ekonomikā Ķīna ieņem vienu no galvenajām vietām, līdz ar to krīze Ķīnā izsauktu problēmas arī citās austrumu valstīs. "Rezultātā tā ļoti ietekmētu ekonomiskās attiecības visā pasaulē. Sekas varētu būt vēl jūtamākas nekā pēdējās krīzes rezultātā. Arī Latvija nepaliktu ārpus tās ietekmes."

Strautiņš analizē, ka "Ķīnas valdības mērķis ir pakāpeniski piebremzēt valsts ekonomikas izaugsmi, padarīt to mazāk atkarīgu no investīcijām un likt vairāk uzsvaru uz patēriņu". "Ķīnas ekonomika jau ir kļuvusi pietiekami liela, lai būtiski ietekmētu visā pasaulē notiekošo, tā jau līdzinās vairāk nekā pusei ASV ekonomikas."

"Piebremzējoties Ķīnas izaugsmes tempam, jo īpaši noplokot investīciju bumam, izejvielu cenas var samazināties, kas visvairāk ietekmēs energoresursus, metālus un metālu rūdas, kā arī citas izejvielas eksportējošās valstis. Metāli veido vērā ņemamu daļu Latvijas eksportā, taču, tā kā to saražošanai nepieciešamos resursus pārsvarā importējam, to ietekme uz mūsu labklājību nav tik liela, kā varētu šķist. Taču "Liepājas Metalurga" problēmu atrisināšanu šie notikumi, iespējams, nedaudz sarežģīs. Taču tie var paildzināt ļoti zemas inflācijas periodu," komentēja ekonomists.
Jara