Šā gada 14. jūnijā Eiropas Savienība (ES) deva zaļo gaismu tirdzniecības un investīciju sarunu uzsākšanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Šo sarunu mērķis ir likvidēt dažādās vecu tirdzniecības līgumu un tarifu noteiktās barjeras, lai padarītu vieglāku preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu starp ES un ASV. Šāda līguma noslēgšana pamatīgi atvieglos investīciju plūsmu starp Eiropu un ASV, kā arī nodrošinās lielāku piekļuvi publisko iepirkumu tirgiem, turklāt ES varēs brīvāk konkurēt ASV tirgū un otrādi.
Šīs nebūs pārmaiņas tikai lielajiem korporatīvajiem uzņēmumiem - izmaiņas jutīs arī iedzīvotāji - Eiropieši varēs pirkt par lētākām cenām ASV medikamentus, bet ASV piekļūs lētākajam Eiropas auto tirgum. Taču ne visi ir apmierināti ar šo līgumu, kuram, pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem, plānots palielināt ES ekonomiku par 0,5%. EK lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos 119 miljardus eiro (83,6 miljardus latu), bet ASV ekonomikai - 95 miljardus eiro (66,7 miljardus latu).
Konkrēti līguma noslēgšanas termiņi gan vēl nav noteikti, abas puses cer brīvās tirdzniecības līgumu parakstīt līdz gada beigām. Ārzemju analītiķi gan šaubās, vai jau šogad līgumu izdosies parakstīt, jo esot pārāk daudz „strīdīgo" aspektu. Eiropas lauksaimniekiem ir savas pretenzijas, kā arī Francijas kultūras jomas pārstāvji signalizē par iespējamajiem riskiem, ar ko Eiropai var nākties saskarties pēc šī līguma parakstīšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
