Maksājums piešķirts pēc tam, kad Grieķija izpildīja starptautisko aizdevēju prasību, pieņemot likumprojektu, kas paredz skarbas valsts pārvaldes reformas. Likumprojekts tika atbalstīts 18. jūlijā ar nelielu balsu vairākumu - par balsoja 153 deputāti, bet pret bija 140. Divi valdošās koalīcijas deputāti balsojumā nepiedalījās.
Balsojuma laikā pie parlamenta pulcējās vairāki simti protestētāju. Likumprojektā noteikts, ka vairākiem tūkstošiem civildienesta ierēdņu, tostarp skolotājiem un policistiem, nākamo astoņu mēnešu laikā jāatrod jauni amati vai arī jāpieņem valdības piedāvātās amata vietas, pretējā gadījumā viņiem nāksies darbu zaudēt.
8. Jūlijā Briselē notiekošajā Eirogrupas (visi ES finanšu ministri) tikšanās reizē ministri nolēma atbalstīt kārtējo aizdevuma izmaksu Grieķijai.
Jūlijā Grieķija no eirozonas valstīm plānojusi saņemt 2,5 miljardus eiro (1,8 miljardi latu). Oktobrī 500 miljonus eiro (351,4 miljonu latu). Eirozonas Centrālās bankas jūlijā Grieķijai izmaksās 1,5 miljardus eiro (1,1 miljards latu), bet oktobrī 500 miljonus eiro (351,4 miljonu latu). Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijai augustā izmaksās 1,8 miljardus eiro (1,3 miljardi latu), taču šo maksājumu izpildījis pāris dienas pirms augusta.
Jūlijā sākumā, tā saucamā „troika", Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka (ECB) Grieķijai gan uzstādīja ultimātu pārliecināt aizdevējus, ka dienvidu valsts īstenos stingrākas reformas, kas līdz šim, pēc aizdevēju domām, nav īstenotas atbilstoši aizdevēju prasībām. Lai gan līdz pat svētdienai ārzemju mediji ziņoja, ka vienošanās nav panākta, grieķiem tas tomēr ir izdevies.
Bažas, ka aizdevums netiks izmaksāts radās pēc tam, kad aizdevēji kārtējo reizi norādīja, ka Grieķija neizpilda aizdevuma programmu. Pēc aizdevēju programmas uzstādījuma Grieķijai jūnijā vajadzēja realizēt mobilizācijas programmu valsts sektorā, kas nosaka, ka 12 500 valsts sektorā strādājošos paredzēts atlaist no darba vai ievērojami samazināt algas, taču tas netika izdarīts.
Pagājušā gada decembrī Grieķijas parlaments pieņēma valsts 2012.gada budžetu, kas paredz jaunus taupības pasākumus, tostarp nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu. Daudzi eksperti pauduši bažas, ka Grieķijai nāksies īstenot vēl skarbākus taupības pasākumus un ka balsojumu par jaunajām reformām vajag pasteidzināt.
Apmaiņā pret Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu un vietējo banku rekapitalizāciju Atēnas apsolījušas samazināt pensiju izmaksas, valsts sektorā strādājošo skaitu un tēriņus veselības aizsardzībā. Neapmierinātie ar valdības piedāvātajām reformām turpina rīkot masu protesta akcijas un streikus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
