Līdz šim visās EP vēlēšanās eiropiešu aktivitāte tika saruka: 1979.gadā balsoja 63%, 1984.gadā – 61%, 1989.gadā – 58,5%, 1994.gadā -56,8%, 1999.gadā – 49,4%, 2004 – 45,5%, bet pēdējās EP vēlēšanās 2009.gadā 43%.
Lai gan kampaņas galvenais uzsvars esot pašreizējo EP deputātu mēģinājumi skaidrot iedzīvotājiem, cik svarīgi esot piedalīties, trešā daļa no visa finansējuma tikšot veltīta aktivitātēm sociālajos tīklos, lai uzrunātu gados jaunākos vēlētājus.
Kampaņai būs četri posmi. Pirmais aizsākts trešdien iepazīstinot ar kampaņas vadmotīvu "Nāc. Runā. Panāc.". Šī posma mērķis ir skaidrot EP pilnvaras un tā ietekmi uz ES iedzīvotāju dzīvi.
Otrajā posmā, kas sāksies oktobrī un noslēgsies 2014. gada februārī, padziļināti skaidros Parlamenta darbību piecās tematiskajās jomās — ekonomika, nodarbinātība, dzīves līmeņa uzlabošana, finanses un ES nozīme pasaulē. Otrā posma laikā īstenos virkni interaktīvu pasākumu Eiropas pilsētās.
Trešais posms - priekšvēlēšanu kampaņa - sāksies februārī. Tās laikā kampaņas vizuālajiem materiāliem pievienos arī vēlēšanu datumu, aicinot iedzīvotājus doties pie vēlēšanu urnām.
Pēc vēlēšanām sāks kampaņas noslēguma posmu, kura laikā koncentrēsies uz jaunievēlēto EP, nākamā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja ievēlēšanu un jauno komisāru inaugurāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!