Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien “deva zaļo gaismu” Eiropas Savienības (ES) banku pārraudzības sistēmai, līdz ar to no 2014. gada septembra 150 ES lielākās bankas tieši uzraudzīs Eiropas Centrālā banka, portāls “Delfi” uzzināja EP informācijas birojā Latvijā.
Deputāti panāca lielāku sistēmas pārredzamību un demokrātisko kontroli, kā arī uzdeva Eiropas Banku iestādei izstrādāt vadlīnijas dalībvalstu banku uzraudzītājiem.
Eirozonas valstīm dalība sistēmā būs obligāta, pārējās ES valstis tai varēs pievienoties brīvprātīgi. Vienlaikus EP deputāti strikti pieprasa tādu lēmumu pieņemšanas modeli, kas ļauj ne-eirozonas valstīm iesaistīties kā līdzvērtīgiem partneriem.
Kaut dalībvalstis jauno sistēmu principiāli atbalstīja jau aprīlī, EP un ECB bija jāvienojas par ECB kā vienotā uzrauga darbības pārredzamību un kontroles iespējām.
Jaunā sistēma ievērojamu daļu uzraudzības pilnvaru no dalībvalstīm nodod ES līmenī. Tāpēc EP un dalībvalstu parlamenti pieprasīja nodrošināt atbilstošu jaunā uzrauga demokrātisko kontroli.
Saskaņā ar pieņemto un jaunajiem tiesību aktiem pievienoto EP un ECB vienošanos, EP būs pieeja nepieciešamajai informācijai, tai skaitā - "visaptveroši un skaidri [Uzraudzības padomes sanāksmju] ieraksti, ļaujot iedziļināties diskusijās, kā arī izskaidrots lēmumu saraksts". Savukārt Uzraudzības padomes vadītājam būs regulāri jāatskaitās EP.
EP kopīgi ar ES Padomi būs tiesības lemt par Uzraudzības padomes vadītāja un tā vietnieka iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Tāpat EP varēs iniciēt pārbaudes par iespējamajam problēmām uzrauga darbā. Uz EP deputātu rakstiskajiem jautājumiem uzraugam būs jāatbild nekavējoties.
EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (V) uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis uzticības atjaunošanai banku sistēmai Eiropā. "Līdz ar šo balsojumu ir sperts nozīmīgs solis tuvāk reālai Eiropas banku savienībai. Banku savienība ir atbilde uz ekonomikas krīzes rezultātā zaudēto uzticību banku sistēmai. Tas ne tikai palīdzēs atjaunot uzticību, bet arī pasargās nodokļu maksātāju makus iespējamo banku krīzes gadījumā," uzsver deputāts.
Deputāts atzīmē, ka noguldītāji jutīsies droši un arī bankas jutīsies drošas aizdot līdzekļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. | Un, ja kāda banka sastapsies ar nopietnām problēmām, kā tas nesen bija Kiprā, būs vienota prognozējama procedūra nevis katru reizi tā būs jāizdomā no jauna, lai dzēstu kārtējo ugunsgrēku. Tas viss atstās arī pozitīvu ietekmi uz Eiropas ekonomikas attīstību kopumā," atzīmē Kariņš.
Plānots, ka banku savienības izveide balstīsies uz četriem "pīlāriem": vienādas prasības visām ES bankām; vienota Eiropas banku uzraudzība; vienoti banku glābšanas un bankrota noteikumi; uzlabota depozītu garantiju sistēma. Likumdošana par vienotām prasībām visām ES bankām jau ir pieņemta un stāsies spēkā no 2014.gada. Eiropas Parlaments šodien gala balsojumā atbalstīja virzību uz vienotu Eiropas banku uzraudzību. Savukārt, Eiropas institūcijas vēl turpina darbu pie vienotiem banku glābšanas noteikumiem un uzlabotas depozītu garantijas sistēmas. Lai banku savienību pilnībā izveidotu, iespējams, ka būs nepieciešamas izmaiņas arī ES pamatlīgumā.
Banku uzraudzības mehānisms paredz pilnvaras ECB tieši uzraudzīt aptuveni 150 lielākās Eiropas kredītiestādes, kuras veido 80% banku sektora.
Pārējās kredītiestādes uzraudzīs nacionālie uzraugi. ECB varēs iejaukties visu banku darbībā, ja to uzskatīs par nepieciešamu banku sektora stabilitātei - apturēt bankas darbību, apstiprināt banku apvienošanu un pārdošanu, kā arī pasludināt to "ārkārtas" stāvokli.
Valstis, kuras nav eirozonā varēs lemt par dalību šajā uzraudzības mehānismā.
Arī Latvijas trīs lielākās bankas nonāks tiešā ECB uzraudzībā.
EP apstiprinātais likumprojekts stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
