Ko paredz jaunā direktīva?
Pēc komitejas sēdes pirmdien atbildīgā komisāre Viviāna Rīdinga sociālajā tīklā twitter rakstīja, ka komiteja esot nobalsojusi par atbalstu direktīvai ar milzīgu balsu pārsvaru.
Jaunā direktīva paredz interneta lietotājiem daudz lielāku kontroli par saturu, kas par viņiem tiek publicēta internetā, kā arī sniedz iespējas pieprasīt interneta kompānijām dzēst informāciju, ko lietotājs nevēlas atstāt publisku. Pašreizējā datu aizsardzības direktīva ir datēta ar 1995. gadu. EP komiteja uzskata, ka tas ir "pirms interneta ēras", kā arī nenosaka datu aizsardzību likuma piemērošanas gadījumos.
Tāpat saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esoša valsts pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai atklāt ES ievāktu informāciju, tam visupirms būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Turklāt, kā noteikuši EP deputāti, uzņēmumam par šādu prasību būs arī jāinformē attiecīgā persona. Šādas nostājas pamatā ir nesenie, mediju atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi, kas tika atklāti pēc "Snoudena skandāla".
"Šāvakara balsojums ir lūzuma punkts Eiropas datu aizsardzības politikā, nodrošinot tās atbilstību interneta laikmeta izaicinājumiem. Šī politika ievieš tālejošus ES datu aizsardzības noteikumus, aizvietojot nacionālo likumu "lupatu deķi"," pēc balsojuma uzsvēra atbildīgais ziņotājs Jans Filips Albrehts.
Kā jaunie soda mēri ietekmētu 'Google'?
EP deputāti jaunajos direktīvas grozījumos pieprasa lielākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro (70,2 miljoni latu) vai 5% no kompānijas vispasaules apgrozījuma gadā. Eiropas Komisija (EK) sodu gan piedāvāja noteikt attiecīgi līdz vienam miljonam eiro un 2% no apgrozījuma.
Piemēram "Google" pērn strādāja ar 50 miljardu ASV dolāru (27,1 miljardi latu) apgrozījumu, 10,7 miljardu dolāru (5,8 miljardu dolāru) peļņu. 5 procenti no kopējā apgrozījuma būtu 2,5 miljardi dolāru (1,4 miljardi latu), kas savukārt reprezentē 25% no kompānijas peļņas. Potenciāli milzīgie zaudējumi ar izskaidro, kāpēc šīs kompānijas, pēc ārzemju mediju datiem, šobrīd īsteno pamatīgu lobija kampaņu pret šo direktīvu.
Tālākā rīcība
Komiteja pirmdien nobalsoja par mandātu EP sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem - Padomi. Starpinstitūciju sarunas sāksies tiklīdz Padome vienosies par savu pozīciju par normatīvajiem aktiem.
EP par šo tēmu vēlas panākt vienošanos līdz 2014. gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
