Forumā Lietuvā spriež par Baltijas jūras reģiona valstu integrāciju ES gāzes tirgū  (2)

ES Enerģētikas direktīvas Trešā pakete paredz elektroenerģijas un gāzes resursu un pārvades sistēmu īpašumtiesību nodalīšanu. Tās mērķis ir novērst interešu konfliktus, palielināt konkurenci enerģētikas nozarē, kā arī patērētāju izvēli un enerģētisko drošību.

Kā forumā uzsvēris Igaunijas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas tirgus departamenta vadītājs Jako Reinaste, trim Baltijas valstīm un Somijai būtu jādarbojas kopā, lai gāzes tirgus funkcionētu saskanīgi. "Priecājos, ka Lietuva nopietni domā, kā rīkoties, un nebaidās pieņemt lēmumus. Reizēm pirmie svarīgākie soļi ir nepopulāri, tomēr tie jāsper, ja gribam labāku nākotni. Arī Igaunija grib virzīties uz priekšu - divu triju gadu laikā mums būtu jāpieņem lēmums par savu stratēģiju (..), visticamāk, mums būs starpsavienojums ar Somiju," viņš norādījis.

Lietuvas augstspiediena gāzesvadu uzņēmuma "Amber Grid" ģenerāldirektors Sauļus Bilis iepazīstinājis foruma dalībniekus ar Lietuvas un Polijas gāzesvadu sistēmu savienojuma projektu, kas sadarbībā ar Polijas gāzes cauruļvadu sistēmas operatoru "Gaz-System" varētu tikt pabeigts 2018.gadā. Projekta īstenošanai būtu vajadzīgi 558 miljoni litu (114 miljoni latu), un starpsavienojuma garums sasniegtu aptuveni 532 kilometrus.

Dabasgāzes tirgus operatora "GET Baltic" vadītājs Harolds Nausēda pastāstījis, ka tirgū parādās konkurence un jauni piegādātāji. Šogad licences izdotas jau astoņiem jauniem uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, nākamie tirgus spēlētāji jau gaida sašķidrinātās gāzes termināļa atvēršanu Klaipēdā, kas paredzēta nākamā gada beigās, un veido savas stratēģijas. Pieeja terminālim būs brīva, tādēļ to varēs izmantot gan Lietuvas, gan Latvijas, gan Igaunijas un Polijas uzņēmumi.

Polijas dabasgāzes rūpniecības kameras pārstāvis, kompānijas "cGas Controls" ģenerāldirektors Roberts Aškelovičs forumā pauda viedokli, ka visu valstu integrāciju ES tirgū apgrūtina to atšķirīgā attieksme pret enerģētisko drošību. Pēc viņa teiktā, katrai ES dalībvalstij būtu nevis jātiecas panākt enerģētisko drošību tikai sev pašai, bet jāpadomā arī par kaimiņu vajadzībām.

"Galvenā problēma pašreizējā ES dabasgāzes tirgū ir atšķirīga darbības intensitāte attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu un energosistēmas veidošanu. Daudzas valstis turas pie savām interesēm, pie atšķirīgas politikas un ne līdz galam tic kopējai energosistēmai, kopīgai integrācijai," viņš uzsvēris.

Šāds enerģētikas forums tiek rīkots jau trešo reizi. Tā iniciatores ir Igaunijas tirdzniecības kamera Lietuvā un advokātu birojs "Varul".