Valsts premjers Džozefs Muskats asas diskusijas raisošās likuma izmaiņas komentējis, norādot, ka jaunais likums valstij piesaistīšot "augstas vērtības" cilvēkus, kas būs ar potenciāli lielām investēšanas spējām.
Valdība aplēsusi, ka jaunais likums pirmā gada laikā Maltas budžetam pienestu 30 miljonus eiro (21,1 miljons latu). Tas nozīmē, ka 45 cilvēki iegūtu Maltas pasi, kas automātiski nozīmētu arī brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Likums paredzēts cilvēkiem, kuri šobrīd nav ES valstu pilsoņi.
Ilgtermiņā katru gadu plānots ar šādu iniciatīvu piesaistīt 200 - 300 pilsonības pircējus, norādīja "Henely and Partners" , uzņēmums, kas valdības rīkojumā tirdzniecību administrēs.
Nacionālistu partijas opozīcija savās iebildēs norādīja, ka šāds solis neradīs primāri piesaistītās investīcijas, bet gan padarīs Maltu par tipisku ofšoru paslēptuvi kā Karību jūras valstis.Partijas pārstāvis Simonjs Busitils norādīja, ka opozīcija cīnīsies, lai par šādu jautājumu valstī tiktu tomēr rīkots referendums.
Valdības pārstāvji gan norāda, ka cilvēki, kuriem būtu kādas saistības ar kriminālo pasauli Maltā par pilsoņiem netiktu uzņemti. Tāpat valdības paziņojumā norādīts, ka vēl vairākas ES valstis apsver līdzīgu iniciatīvas ieviešanu.
Savukārt portāls "Maltatoday" vēsta, ka iedzīvotāju aptaujas parāda - cilvēki šādu jaunu likumu drīzāk neatbalsta. 26% pēdējās aptaujās bijuši par, savukārt 53% pret Maltas pilsonības tirgošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!