Pēdējo mēnešu laikā Krievija līdzīgā veidā ir vērsusies arī pret Igaunijas un Lietuvas uzņēmējiem. Krievijas institūcijas savas aktivitātes skaidro ar kvalitātes apsvērumiem, tomēr Baltijas valstis šajos pasākumos saskata politisku motivāciju.
Piedāvājam iepazīties ar pēdējā laika Krievijas vēršanos pret Baltijas uzņēmējiem.
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" 13.janvārī paziņoja, ka Latvijā ražotajās šprotēs konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis.
Paaugstinātu benzopirēna līmeni "Rosseļhoznadzor" konstatējis, veicot veterinārās kontroles pasākumus.
Aģentūra "Praim" vēstīja, ka minēto produkciju ražojis tikai viens Latvijas uzņēmums - SIA "Rānda". "Rosseļhoznadzor" jau paspēja informēt, ka "Rāndas" ražotajām šprotēm piemērota pastiprināta kontrole.
Krievijas atbildīgie dienesti esot apsūdzējuši uzņēmumu, ka tā ražotajā produkcijā benzopirēna līmenis normu pārsniedzot 35 reizes, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Oskars Grosmanis, kura viedoklis ir -, ja šprotēs būtu šāds benzopirēna līmenis, tad konservu kārbās "būtu jāatrodas oglēm".
Savukārt 14.janvārī Krievijas patērētāju aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor" apturēja Latvijas uzņēmuma "Kolumbija" šprotu partijas tirdzniecību, no tirdzniecības izņemot 24 000 šprotu kārbu.
Šprotu tirdzniecība apturēta veikalos "Perekrjostok" un "Ašan" Maskavā un Maskavas apgabalā.
Dienests šādu soli pamato ar to, ka kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēta preces neatbilstība Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā uz tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību.
Ar ierobežojumiem Krievijas tirgū pēdējā laikā saskaras arī Igaunijas uzņēmēji.
No šā gada 9.janvāra spēkā stājās Krievijas noteiktie ierobežojumi Igaunijas piena un zivju produktu importam, paziņojis "Rosseļhoznadzor".
Dienests ierobežojumus noteicis 11 ražotāju produkcijai, pret kuriem Krievijas inspektoriem ir pretenzijas par nepietiekamu produkcijas kontroli. Ierobežojumi noteikti pieciem piena un piena produktu ražotājiem, kā arī sešiem zivju un zivju produktu ražotājiem.
"Rosseļhoznadzor" jau decembrī paziņoja, ka šie ierobežojumi tiks ieviesti, jo virkne kompāniju nav izturējusi oktobrī veiktās kvalitātes pārbaudes.
Savukārt vissmagāk no Baltijas valstīm Krievijas ekonomisko sviru ietekmi pēdējā laikā nācies izjust Lietuvai.
No pagājušā gada 7.oktobra Krievija noteica daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem.
Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprināja kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.
Oktobra beigās Lietuvu apmeklēja "Rospotrebnadzor" inspektoru delegācija, un Lietuvas amatpersonas sprieda, ka eksports varētu atsākties pēc pāris nedēļām, tomēr tas nenotika.
Janvāra sākumā Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums "Pieno žvaigždes" pēc vairāk nekā trīs mēnešu pārtraukuma atsāka eksportēt savu produkciju uz Krieviju. Par aizlieguma atcelšanu šim uzņēmumam Maskava paziņoja 31.decembrī. Trim citiem Lietuvas piena pārstrādātājiem noteiktie aizliegumi joprojām ir spēkā.
Savukārt pagājušā gada septembrī Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Oktobrī gan saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu tika atjaunots agrākais pārbaužu režīms.
Analītiķi Krievijas attieksmi pret Lietuvu skaidroja ar politiskiem iemesliem - Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programmu un novembrī Viļņā rīkoto ES samitu, kurā tā arī netika parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!