Pasaules ekonomikas atlabšanu pēc globālās recesijas patlaban visvairāk apdraud deflācija, Vašingtonā tiekoties ar Nacionālo preses klubu, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagārda.
Pasaules ekonomikas atlabšanu pēc globālās recesijas patlaban visvairāk apdraud deflācija, Vašingtonā tiekoties ar Nacionālo preses klubu, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagārda.
Diskutējot ar žurnālistiem viņa īpaši uzsvērusi, ka atveseļošanās vēl joprojām ir trausla, tādēļ daudzviet vērojamā deflācija to var nopietni apdraudēt, vēsta BBC.
"Ja inflācija ir džins, tad deflācija ir briesmonis, pret kuru mums apņēmīgi jācīnās," teikusi Lagārda.
Vislielākās bažas patlaban saistītas ar deflācijas negatīvo ietekmi uz parādu krīzē smagi cietušo eirozonas ekonomiku. Proti, laikā, kad cenas krītas, iedzīvotāji var samazināt savu personisko patēriņu, cerot uz vēl lielāku cenu samazināšanos. Tāpat pastāv risks, ka var samazināties investīciju apjoms, jo deflācijas dēļ var pieaugt aizņēmumu izmaksas.
Raizes SVF sagādā arī ASV Federālo rezervju sistēmas centieni pakāpeniski samazināt krīzes laikā ieviesto monetāro stimulu apjomu.
"Visā visumā virziens ir pozitīvs, taču globālā izaugsme vēl arvien ir pārāk zema, pārāk trausla un pārlieku nevienmērīga," uzskata Lagārda, kura jau pērn vairākkārt brīdinājusi pasaules lielākās ekonomikas pārmēru neaizrauties ar taupības pasākumu ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
