Ko Krievijas 'biezākajiem naudas maisiem' nesusi Soču olimpiāde  (243)

Usmanovs, kam pieder mobilo telekomunikāciju uzņēmums "Megafon" un izdevniecība "Kommersant" Soču olimpiādes organizatoriem kopumā atvēlējis 7 miljardus rubļu (vairāk nekā 152 miljonus eiro). Viņa kontrolē esošā kompānija "Megafon" 2009. gada sākumā ar Olimpisko spēļu organizatoriem noslēgusi sponsorēšanas līgumu par 130 miljoniem ASV dolāru. Tiesa gan, tikai mazliet vairāk nekā puse, proti, 75 miljoni dolāru ziedoti naudā, bet pārējo summu veido mobilo sakaru pakalpojumu "ziedojums" olimpiādes organizatoriem, sportistiem, plašsaziņas līdzekļiem un brīvprātīgajiem. Apmaiņā pret ekskluzīvām tiesībām celt mobilo sakaru bāzes stacijas, "Megafon" apņēmies ieguldīt 97 miljonus ASV dolāru mobilo sakaru infrastruktūras izveidē Soču apkaimē.

Usmanovs, kura īpašumu kopējā vērtība, saskaņā ar "Forbes" aplēsēm, ir 17,6 miljardi ASV dolāru, ir Starptautiskās Paukošanas federācijas vadītājs.  

Miljardiera Vekselberga ieguldījums Olimpisko spēļu organizēšanā Sočos sasniedz 16 miljardus Krievijas rubļu (348 miljonus eiro). 2011. gadā viņš nomainīja Telmanu Islaliovu Imeretijas ielejā izveidotā viesnīcu kompleksa investora statusā. "Forbes" zina vēstīt, ka ideju par Vekselberga iesaisti viesnīcu celtniecībā "pametis" Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks. Kopumā par Vekselberga līdzekļiem, kurus 70% apmērā nodrošinājusi "VņešEkonomBank" tapusi četru zvaigžņu viesnīca "Azimut Hotel Resort&SPA Sochi" ar 720 numuriem, kā arī triju zvaigžņu viesnīca "Azimut Hotel Sochi", kurā ir 2880 numuri. Šajās viesnīcās olimpisko spēļu laikā tiks izmitināti žurnālisti un Olimpiādes oficiālo partneru pārstāvji.  

Aļekperova vadītais "Luikol-Ecoenergo" arī investējis 475 miljardus rubļu ( 1,33 miljardus eiro) Krasnopoļanskas hidroelektrostacijas rekonstrukcijā. "Forbes" atzīmē, ka, atšķirībā no skandālu apvītajiem daudzmiljardu projektiem, Aļekperova projekts nav iekūlies skandālos saistībā ar termiņu kavēšanos vai lieliem sadārdzinājumiem. 

Aļekperova vadītais "Lukoil" jau kopš 2005. gada finansiāli atbalsta Krievijas Olimpiešu atbalsta fondu.

Nekustamo īpašumu magnāts, investīciju kompānijas "Interros" īpašnieks Vladimirs Potaņins, kuram Sočos pieder slēpošanas kūrorts "Roza Hutor" ir viens no cilvēkiem, kurš 2000. gadu sākumā iniciēja ideju par Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu Sočos. Miljardieris, kura īpašumu vērtība ir aptuveni 14,3 miljardi ASV dolāru, piešķīra 30 miljonus ASV dolāru, lai lobētu Soču kļūšanu par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietu.

Potaņins jau pirms tam esot plānojis ieguldīt aptuveni 350 miljonus ASV dolāru "Roza Hutor" attīstībā, taču, kad Soči izvēlēti par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietu, plānoto investīciju apjoms ievērojami pieaudzis. Par Potaņina naudu uzcelta Krievijas Starptautiskā Olimpiskā universitāte, kuras direktoru padomes "galva" ir Vladimirs Putins. Potaņins apņēmies atdāvināt valstij universitātes ēku kompleksu.  

Multimiljonāriem Kostiļevam un Suram piederošā AS "USK-Most" 2008. gadā ieguva vismaz 57 miljardus rubļu (127 miljonus eiro) vērtu valsts pasūtījumu par dzelzceļa celtniecību 2014. gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietā. 2012. gadā kompānijas akciju kontrolpakete pārgāja Kontinentālās hokeja līgas direktoru padomes un Sanktpēterburgas hokeja kluba "SKA" prezidenta Timočenko īpašumā. Tas, cik tieši trīs kungi nopelnīja uz Soču olimpiādes rēķina, nav zināms, jo "USK-Most" pasūtījumu par dzelzceļa būvniecību ieguva laikā, kad likums vēl nepieprasīja valsts uzņēmumiem atklāt informāciju par iepirkumiem, bet tagad nedz dzelzceļa būvētāji, nedz "Krievijas Dzelzceļš" darījuma summu neatklāj.

Abi kungi iesaistīti Soču olimpiskajā ciematā izbūvētās ledus arēnas "Šaiba" celtniecībā - projekta sākumposmā, tas ir, 2009. gadā arēnas būvniecībā bija plānots investēt aptuveni 60 miljonus ASV dolāru, tomēr vēlāk investīciju apmērs pieauga līdz pat 100 miljoniem dolāru. Tāpat atklājies, ka 2012. gada decembrī atklātās arēnas pamatu konstrukcijas ir izveidotas nepareizi, tādēļ īpašniekiem nācies atteikties no sākotnējās ieceres pēc Olimpiskajām spēlēm arēnu nojaukt un pārcelt uz Vladikaukāzu. "UGMK-Holding", kura prezidents ir Mahmudovs, jau paziņojis, ka arēnu atdāvinās Krievijas valstij - no 2015. gada tā pāries Krievijas Sporta ministrijas īpašumā. 

Deripaskam piederošās kompānijas Soču olimpiādē "startē" vairākās disciplīnās. Pirmkārt, Deripaskam piederošie uzņēmumi ir investējuši Soču lidostas rekonstrukcijā un uzcēluši lielu daļu Olimpiskā ciemata, kā arī kravu ostu Imeretijā. Tomēr patlaban Deripaskas kompānijas jau ierautas tiesvedībā ar "Olimpstroj", kam tiek pārmesta nespēja nodrošināt solīto ostas noslodzi un projektēšanas kļūdas. Turklāt arī nekustamo īpašumu tirdzniecība nevedas tik labi kā plānots - līdz 2014. gada sākumam Deripaskas kompānijai "Bāzes elements" vēl neko nav izdevies pārdot un kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Andrejs Eļinsons jau atzinis, ka plāns septiņu gadu laikā pārdot visus uzbūvētos mājokļus un komercplatības ir izgāzies.

"SMP Bank" direktoru padomes priekšsēdētājs, kura personiskā kapitāla apmērs, saskaņā ar "Forbes" aplēsēm ir 3,3 miljardi ASV dolāru, ar sev piederošo kompāniju starpniecību pirms Soču olimpiādes ieguvis pasūtījumus par kopumā 235 miljardiem rubļu (aptuveni 520 miljoniem eiro) tostarp 59,3 miljardus rubļu vērto līgumu ar "Rosavtodor" par Kūrorta prospekta "dubliera" izbūvi un 15,9 miljardus rubļu vērtu līgumu ar "Krievijas Dzelzceļu". Tāpat viņam piederošās kompānijas būvēja "Gazprom" pasūtīto gāzes vadu uz Sočiem, kas izmaksāja 32,6 miljardus rubļu un 28 miljardus rubļu vērto Adleras termoelektrostaciju. 

Rotenbergs ir Krievijas Džudo asociācijas viceprezidents un hokeja kluba "Dinamo" prezidents. 

Luksusa preču tirgotāja "Bosco di Ciliegi" direktoru padomes priekšsēdētājs Kušņirovičs, kura personiskais kapitāls ir aptuveni 700 miljoni ASV dolāru, jau kopš 2002. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Soutleiksitijā ir galvenais Krievijas olimpiskās izlases "ģērbējs". 2009. gadā komiteja ar "Bosco" noslēdza 100 miljonus ASV dolāru vērtu līgumu, kas paredz, ka kompānija sponsorē Krievijas olimpiskās izlases līdzdalību 2010. gada olimpiskajās spēlēs Vankūverā, 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā, 2014. gada olimpiskajās spēlēs Sočos un 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Sponsorēšanas līguma ietvaros "Bosco" ietērpj arī Krievijas Paralimpisko izlasi, organizatoriskās komitejas locekļus, apkalpojošo personālu un brīvprātīgos. 

650 miljonus ASV dolāru "vērtajam" bijušajam Kabardīnas-Balkārijas prezidentam piederošās kompānijas divās Sočos uzceltās viesnīcās kopumā investējušas 9,5 miljardus Krievijas rubļus (aptuveni 211 miljonus eiro). Pērn ekspluatācijā nodots ar piecām zvaigznēm novērtēts viesnīcu komplekss, ko apsaimniekos starptautiskais viesnīcu operators "RezidorHotelGroup", kopumā aizņem deviņus hektārus Imeretejas ielejā. Projekta īstenošanai nepieciešamais kredīts ņemts "Vņešekonombank", kas nodrošinājusi lielu daļu kredītresursu arī citu Sočos uzbūvēto objektu celtniecībai. Konokovam piederošā kompānija uzbūvējusi arī četru zvaigžņu viesnīcu ar 150 numuriem. Sākotnēji Konokova kompānijas būvētās viesnīcas bija plānojusi būvēt cita kompānija, taču 2012. gadā pēc Soču mērijas pieprasījuma tika pārtrauks ar šo investoru noslēgtais zemes nomas līgums un tiesības būvēt viesnīcas ieguva Konokovam piederošā kompānija "Sindica".

Šišovs ir ģenerāldirektors kompānijā "Mostovik", kas olimpiādes vajadzībām rekonstruēja trīs stacijas - Adlera, "Olimpiskais parks" un "Alpika-Serviss". Kompānija, kuru "Forbes" iekļāvis 200 Krievijas lielāko privātuzņēmumu sarakstā kā apakšuzņēmējs piedalījusies vairāku sporta objektu, tostarp kērlinga arēnas un hokeja halles celtniecībā, kā arī nu jau bēdīgu slavu iemantojušās bobsleja trases būvniecībā. Kopējais investīciju apmērs sasniedz 3 miljardus Krievijas rubļu (66 miljonus eiro). Saistībā ar bobsleja trases izmaksu mākslīgu "uzpūšanu" 2012. gada vasarā ir ierosināta krimināllieta. Trases būvnieki gan savu vainu izmaksu "uzpūšanā" ir nolieguši, aizbildinoties, ka izmaksas pieaugušas nepilnīgās projekta dokumentācijas dēļ.

Šišovs ir ieguldījis savus personiskos līdzekļus 700 numuru liela viesnīcu kompleksa "Bridge Resort" celtniecībā Imeretijas ielejā.

Celtniecības kompānija "Ingeokom", kuras prezidents ir Rudjaks, kopumā ieguvusi miljardiem vērtus pasūtījumus par dažādu Olimpisko spēļu vajadzībām paredzētu objektu būvniecību Sočos. 2009. gadā kompānija ieguva līgumu par Soču Centrālā stadiona būvniecību. Tā izmaksas sākotnēji tika lēstas 8,9 miljardu Krievijas rubļu apmērā, bet galīgās izmaksas sasniegušas pat 21,6 miljardus rubļu (480 miljonus eiro). Kompānija, kuru Rudjaks kopā ar brāļiem un māsu ir mantojis no sava tēva, kas "Ingeokom" izveidoja, privatizējot Maskavā esošos celtniecības trestus un kombinātus, būvēja arī ledus halli "Aisbergs", kuras sākotnējās izmaksas bija plānotas 15 miljardu rubļu apmērā. Vēlāk "Ingeokom" no valsts korporācijas "Olimpstroj" izdevās attiesāt 116 miljonus rubļu saistībā ar sākotnēji neplānotām izmaksām, kas radušās, nostiprinot "Aisberga" pamatus. "Ingeokom" celtnieki realizēja arī vienu miljardu rubļu vērto Ņekrasovkas ciemata projektu - uz šo ciematu brīvprātīgā piespiedu kārtā pārcēlās Imeretijas ielejas iedzīvotāji, kuru īpašumu vietā nu slejas Olimpisko spēļu vajadzībām uzbūvētās viesnīcas un citi objekti.