Lai gan Ukraina neilgi pēc Viļņas Austrumu partnerības samita parakstīja vienošanos ar Krieviju par 15 miljardu dolāru kredīta saņemšanu, ukraiņu austrumu kaimiņi ar šīs naudas piešķiršanu uzvedas piesardzīgi, vērodami, kā valsts prezidents Viktors Janukovičs un valsts valdība tiks galā ar protestētājiem. Ja Ukraina kļūtu draudzīga pret pro – eiropeiski noskaņotajiem opozicionāriem, tad Krievija aizvien patur iespēju "aizkavēties" ar aizdevuma izmaksām, analizējuši vairāki Rietumu politikas apskatnieki.
Tāpat aģentūra AFP ironizē, ka, saņemot Krievijas aizdevumu, ukraiņi to tāpat atdos par gāzes parādiem pašai Krievijai.
Līdzīgās domās ir arī Oļena Bilana, vadošas Ukrainas investīciju bankas "Dragon Capital" vecākā ekonomiste. "Ukrainas ekonomikai labāk būtu saņemt aizdevumu no Starptautiskā valūtas fonda, jo tas nozīmētu, ka būtu arī jāīsteno dažādas valsts un ekonomikas pārvaldības reformas. Ja saņemam aizdevumu no Krievijas, tas nozīmē, ka to pašu naudu arī atdosim krieviem par gāzes piegādēm Ukrainai," analizēja Bilana.
Premjera amata vietas izpildītājs Sergejs Arbuzovs žurnālistiem norādījis, ka politiskā nestabilitāte "uzliek pamatīgu spiedienu valūtu tirgum. Spriedze ir pamatīga, neskatoties uz ekonomisku iemeslu trūkumu, kuri varētu šādu spriedzi radīt." Tāpat Arbuzovs aģentūrai "Reuters" norādījis, ka protestētāju un varas sadursmes valstij radot milzu ekonomikas zaudējumus. Arbuzovs gan izvairījies nosaukt konkrētus datus par potenciālajiem valsts finansiālajiem zaudējumiem.
Savukārt BBC vērš uzmanību, ka pērn Ukraina trīs no četriem ceturkšņiem piedzīvojusi ekonomikas recesiju, kas tolaik tika skaidrots ar neefektīvo rūpniecības nozari un birokrātiju, kas bremzējot ārvalstu investīciju pieplūdumu. Tagad klāt nākusi arī nedrošība par valsts politisko stāvokli.
Reaģējot uz politisko situāciju, Ukrainas kredītreitings šobrīd tiek novērtēts kā zemākais Eiropā. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" (S&P) pazeminājusi valsts kredītreitingu par vienu pakāpi no B- līdz CCC+. "S&P" apšauba Ukrainas valdības spēju apkalpot parādu, tāpēc arī kredītreitings samazināts vēl zemāks, nekā tas šobrīd ir krīzes nomocītajai Grieķijai.
Jau vēstīts, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijevā trešdien turpinās vardarbīgi nemieri, milicijai cenšoties izdzenāt galveno pret valdību noskaņoto demonstrantu nometni - Kijevas Neatkarības laukumu. Sadursmēs, kas sākās otrdien, ir vismaz 25 bojāgājušie.
Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti, slimnīcās veidojas rindas uz operācijām. Cietušajiem ir šautas brūces, izsistas acis un dažos gadījumos - amputēti locekļi. Starp bojāgājušajiem ir deviņi miliči un viens žurnālists, bet 241 cilvēks ir hospitalizēts, liecina Veselības ministrijas dati.
Nemieri atsākās, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
