Gan Kamerons, gan Fabiuss apliecinājuši, ka runa ir par aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumiem. Francijas ārlietu ministrs minējis, ka Krievijai ir "pāris dienas laika", kamēr Kamerons minējis vienas nedēļas termiņu, pēc kura sankcijas varētu tik ieviestas, ja Krievija neuzsāks konflikta risināšanu un neatkāpsies no Krimas teritorijas. Tāpat Kamerons apliecinājis, ka Lielbritānija būtu gatava sankcijām, pat, ja tas būtu ievērojams sitiens arī Londonas finanšu nozarei un Lielbritānijas ekonomikai.
Politiķi pagaidām neprecizē, vai sankcijas tiktu ieviestas pret Krievijas politiķiem, diplomātiem vai uzņēmējiem.
Fabiuss žurnālistiem norādījis, ka plānotais 16.marta referendums Krimā nevar tikt uzskatīts par likumīgu, tāpat politiķis norādījis, ka faktiska Krimas okupācija no Krievijas puses ir nepieļaujama.
Neoficiāla "Telegraph" informācija liecina, ka briti, visticamāk, sankcijas nevērstu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Jau vēstīts, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka ASV piedāvātie konflikta risinājumi nav pieņemami.Savukārt ASV valsts sekretārs Kerijs norādījis, ka tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nenotiks līdz Maskava būs gatava apspriest ASV piedāvājumus krīzes risināšanai Ukrainā.
Ziņots, ka spriedze Ukrainā pieaugusi pēc 1.marta, kad Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
