Delfi foto misc. - 34003
Foto: AFP/Scanpix
Krimas ekonomika nevar izdzīvot bez subsīdijām no Kijevas, līdz šim tie bijuši aptuveni 700 miljoni ASV dolāru gadā. Taču ar krietni lielākām izmaksām Krievija saskarsies, ja vēlēsies Krimu integrēt savā ekonomikas sistēmā. Tas izmaksātu ap 5 miljardiem ASV dolāru, vēsta Ukrainas mediji.

Šobrīd Krima, kurā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, ir atkarīga no Ukrainas kontinentālās daļas gāzes piegādes – 35% - un elektrības 82 % apmērā. Savukārt dzeramais ūdens Krimā no Ukrainas kontinentālās daļas tiek piegādāts 80 - 85% apmērā. Šīs izmaksas automātiski pārietu Krievijas aprūpē, ja tā savā sastāvā iekļautu kādreiz Ukrainai uzdāvināto pussalu.

Tāpat, lai nodrošinātu lielāku uzraudzību pār pussalu, starp Krieviju un Krimu būtu nepieciešams izbūvēt tiltu, tā garums būtu ap 4,5 kilometriem. Pēdējos gados prokrieviskie spēki jau solījuši šādu tiltu izbūvēt, taču pēc vēlēšanām parasti šie solījumi aizmirsušies. Tilta ideja gan ir krietni senāka: to jau 1943.gadā vēlējās izbūvēt Hitlers, lai ērtāk pasargātu Eiropas daļu no Padomju savienības spēkiem. Tilta izbūves izmaksas Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs vērtējot aptuveni 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta "Moscow Times."

Krievija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit