Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien lems par aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas ierobežojumiem pret Krievijas amatpersonām.
Nedēļas nogalē, kamēr Krimā norit Ukrainas, ES un ASV neatzītais referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, diplomāti strādājot pie saraksta veidošanas, tajā iekļaujot tās Krievijas amatpersonas, pret kurām paredzēts noteikt sankcijas, vēsta aģentūra AP.
Tāpat ES vērsīsies arī pret Ukrainas amatpersonām, kas atbalsta Krievijas politiku Ukrainā, proti, Krimas pussalas aneksiju.
Visticamāk, sarakstā būs militāras amatpersonas, kas pavēlēja Ukrainas armijai atstāt savas kazarmas Krimā, kā arī citas personas, kas virzījušas un atbalstījušas Krimas atdalīšanos no Ukrainas.
Atkarībā no notikumu attīstības ceturtdien plānotajā ES līderu samitā varētu tikt noteiktas tālākas sankcijas.
Iepriekšējā nedēļā ES apturēja sarunas ar Krieviju vairākos ekonomiskos jautājumos, tostarp par bezvīzu režīma noteikšanu starp ES un Krieviju.
Tāpat aptuveni nedēļas laikā varētu noslēgties gatavošanās ES un Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanai. Kā zināms, atlaistā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmums nenoslēgt šo līgumu pērnā gada novembrī aizsāka plašus protestus un sadursmes, kurās bojā gājuši vismaz 100 cilvēki.
AP atgādina, ka ekonomiskās sankcijas smagi ietekmēs gan Krieviju, gan ES. Krievija ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris. Galvenokārt Krievijas eksportu uz ES veido nafta un gāze – ES ir lielākā Krievijas gāzes patērētāja. Piemēram, Vācija no Krievijas saņem 35% no tās patērētās dabasgāzes.
Savukārt ES ir lielākais Krievijas importa partneris – 2012.gadā Krievija no ES valstīm iegādājusies preces 123 miljardu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
