Tas, vai vispār būs iespējams īstenot vairāku pasaules enerģētikas milžu un "Gazprom" iecerēto kopprojektu "South Stream", ir atkarīgs no tā, vai izdosies atrisināt Krimas krīzi, intervijā laikrakstam "Financial Times" atzinis globālā enerģētikas milža "Eni" ģenerāldirektors Paolo Skaroni.
"South Stream" projekts paredzēja Melnajā jūrā izbūvēt gāzesvadu, pa kuru dabasgāze no Krievijas tiktu nogādāta Bulgārijā, bet pēc tam pa sauszemes cauruļvadiem - Eiropā.
Skaroni norādījis, ka gadījumā, ja Krimas krīzi neizdosies atrisināt, Eiropā tiks aizsākti centieni diversificēt energonesēju piegādes, kas varētu veicināt slānekļa gāzes atradņu apguvi Eiropas teritorijā, kā arī dabasgāzes eksporta pieaugumu no Lībijas, Alžīrijas un Norvēģijas.
Neslēpjot, ka Krievijas militārā intervence Krimā "Eni" ir pat izdevīga, jo tagad Itālijā bāzētais enerģētikas milzis var paģērēt no "Gazprom" iepriekš noslēgto dabasgāzes līgumu pārskatīšanu, Skaroni atzinis, ka "Eni" jau tuvākajā laikā ar Ukrainas valdību gatavojas sākt pārrunas par iespējām investēt Ļvivas apgabalā esošo slānekļa gāzes atradņu izstrādē. "Eni" jau iepriekš ieguvusi tiesības īstenot vairāku atradņu priekšizpētes darbus.
Skaroni sarunā ar "Financial Times" arīdzan nav slēpis gandarījumu par to, ka pirms kāda laika "Eni" izstājās no kopprojektiem ar Krieviju, kas paredzēja attīstīt gāzes ieguvi Jamalas pussalā - "Eni" savas kapitāldaļas par 3 miljardiem ASV dolāru pārdeva "Gazprom" piederošam konsorcijam.
"Mēs rīkojāmies gudri, pārdodot "Arctic Russia" un pareizi izvēlējāmies laiku," izteicies "Eni" ģenerāldirektors.
Pirmās sarunas starp Krieviju un ES par "South Stream" projektu, kurā 51% pieder Krievijas "Gazprom", 20% - "Eni", bet pa aptuveni 15% - Francijas kompānijai "EDF" un vācu "Wintershall" notika šā gada janvārī. Toreiz nekādas vienošanās par projekta tālāko virzību netika panāktas un tagad tiek prognozēts, ka tas tiks iesaldēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
