Ukrainas ekonomika skaitļos: vai Eiropa ir atradusi jaunu Grieķijas 'bēdu brāli'?  (18)

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aptuveni 44 miljonus iedzīvotāju lielo Ukrainu novērtējis kā 51. pasaules lielāko ekonomiku, kuras ikgadējās saražotais iekšzemes kopprodukts (IKP) lēšams 176 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas ir apjoms, kas ir līdzīgs, piemēram, Peru, Jaunzēlandes un Kataras saražotajiem valsts IKP.  Ukrainas ekonomika ir aptuveni 12 reizes mazāka par Krievijas, liecina SVF dati.

Par valsts bankrotu ekonomikā parasti dēvē valsts sektora nespēju segt savas parādsaistības - gan iekšējās, gan ārējās. Jaunais Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka valsts budžets esot izlaupīts un republika ir novesta līdz bankrotam. Vienīgā Ukrainas iespēja turpināt apkalpot valsts parādus un nodrošināt algas valsts sektorā strādājošiem esot starptautiskā finanšu palīdzība.  Ja palīdzība netiktu sniegta, tad valsts līdz bankrotam nonāktu jau līdz šī gada beigām.

Jaceņuka valdības aplēses liecina, ja Ukraina saņemtu starptautisko aizdevumu, tad šo gadu izdotos pārvarēt tikai ar 3% IKP kritumu, pretējā gadījumā IKP varētu "nogāzties" pat par 10 - 12 %.

Ukrainas privātā un sabiedriskā sektora parādsaistību līmenis šobrīd pārsniedz aptuveni 66 miljardus dolāru.

Šobrīd Jaceņuka lūgumam palīdzēt glāb valsts ekonomiku ir atsaukušies vairākas lielvaras, piedāvājot Ukrainai aizdot miljardiem dolāru. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aizdos Ukrainai no 14 līdz 18 miljardiem ASV dolāru, Eiropas Savienība (ES) aizdos aptuveni 11 miljardus eiro Ukrainas valdībai, Japāna solījusies palīdzēt ar 1,5 miljardiem ASV dolāru savukārt ASV solījusi Ukrainu nodrošināt ar vienu miljardu dolāru lielu aizdevumu. 

Savukārt pretī Ukrainai tiek prasīts - 1) parādu pakāpeniski arī atdot b) ieviest valstī stirngras ekonomikas reformas, demokratizējot un attīstot valsts ekonomikas pārvaldību. Īpašs uzsvars reformu prasījumā ir attiecināts pret enerģētikas jomu.

Lai gan Ukrainas rietumos daudz iedzīvotāju ir iepriecināti par sabiedroto aizdevumu programmām valsts ekonomikas glābšanai, Jaceņuka valdību negaida vieglas dienas laikā, kad Ukrainas iedzīvotāji realitātē saskarsies ar to, ko īsti nozīmē SVF pieprasītas valsts reformas.
Tā aģentūra "Unian.ua" ziņo, ka no 1.maija Ukrainā nozīmīgi celsies komunālo pakalpojumu cenas, ieskaitot gāzes tarifu, kas varētu palielināties par 50%. Tā ir arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasība aizdevuma saņemšanai. Iepriekš daļu komunālo izmaksu Ukrainas iedzīvotājiem sedza no valsts budžeta.

Reaģējot uz politisko situāciju, Ukrainas kredītreitings šobrīd tiek novērtēts kā zemākais Eiropā. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" (S&P) pazeminājusi valsts kredītreitingu par vienu pakāpi no B- līdz CCC+. "S&P" apšauba Ukrainas valdības spēju apkalpot parādu, tāpēc arī kredītreitings samazināts vēl zemāks, nekā tas šobrīd ir krīzes nomocītajai Grieķijai.

Kredītreitingi rāda aizņēmēja spējas savlaicīgi pildīt savas kredītsaistības. Pie zema kredītreitinga apstākļiem valstij un valsts pārstāvošajiem uzņēmumiem ir problemātiski saņemt ārzemju aizņēmumus, tāpat arī investori nav ieinteresēti ieguldīt liela apjoma līdzekļus valstij, kuras kredīta apkalpošanas spēja ir vērtējama kā zema. Ukrainas iespēja kredītreitingu atjaunot, pēc ekonomikas analītiķu domām, ir ievērot sabiedroto rekomendēto Ukrainas ekonomikas un valsts pārvaldes reformu .

Finanšu eksperti norādīja, ka Janukovičs bija iecerējis aizņemties no Krievijas ap 15 miljardiem ASV dolāru, lai to pašu naudu varētu Krievijai arī atdot parāda maksājumos. Jaceņuka valdība, saņemdama sabiedroto aizdevumu solījumus, no Krievijas vairs aizņemties neplāno.
Krievijas premjers Medvedevs žurnālistiem par Ukrainas parādsaistībām atgādinājis martā pēc tikšanās ar valsts prezidentu Vladimiru Putinu. 11 miljardus ASV dolāru Ukraina esot parādā, jo vairs neesot spēkā līgums par lētākajām dabasgāzes piegādes cenām.
Krievija nodrošināja Ukrainai lētāku dabasgāzes piegādi, apmaiņā pret atļauju pie Krimas Melnajā jūrā uzturēt savus flotes spēkus. Pēc Krimas pievienošanās Krievijai, šis līgums "būšot jāpārskata".

Trīs miljardu parādu veidojot pērnā gadā nogalē izsniegtais aizdevums, savukārt divus miljardus Ukraina esot parādā valsts kontrolētajai enerģētikas kompānijai "Gazprom".
Jau ziņots, ka martā "Gazprom" brīdināja, ka, ja Ukraina neatmaksās parādu, tad kompānijai nāksies pārtraukt gāzes piegādes.