Polija mudina ES izveidot enerģētikas savienību atkarības mazināšanai no Krievijas

Aicinājumu izveidot enerģētikas savienību Tusks izklāstījis laikrakstā "Financial Times" publicētajā rakstā.

Krievija pašlaik nodrošina aptuveni trešdaļu no ES patērētās naftas un dabasgāzes. Krievija pamatīgi satricināja starptautisko sabiedrību, martā anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Reaģējot uz šādu Maskavas soli, ASV un Eiropa noteikušas Krievijas amatpersonām sankcijas un draudējušas sodīt Krievijas ekonomikai svarīgas nozares, ja Krievija vēl vairāk saasinās saspīlējumu Ukrainā.

Taču Ženēvā pagājušajā nedēļā panāktā starptautiskā vienošanās par krīzes risinājumu, šķiet, nevieš lielas cerības, jo prokrieviskie separātisti negrasās atstāt Ukrainas austrumos ieņemtās administrācijas ēkas.

"Neatkarīgi no tā, kā attīstīsies saspīlējums Ukrainā, mācība ir skaidra - pārlieku liela atkarība no Krievijas enerģijas vājina Eiropu," rakstā norāda Tusks.

Viņš atgādina, ka ES veido banku savienību, kam būs vienota uzraudzība, kā arī vienots mehānisms un fonds nestabilo institūciju slēgšanai.

Turklāt ES jau kopīgi iepērk urānu kodolspēkstacijām. Pēc Tuska teiktā, šādai pašai nostājai būtu jābūt arī jautājumā par Krievijas gāzi.

"Tādēļ es rosinu veidot enerģētikas savienību. Tā atgriezīs Eiropas Kopienu pie saknēm," uzsver Polijas premjers.

Pēc viņa domām, enerģētikas savienība jābalsta uz vairākiem elementiem, pirmkārt, jāizveido vienota Eiropas institūcija, kas iepirktu gāzi visām 28 bloka dalībvalstīm. Otrkārt, ja vienai vai vairākām ES dalībvalstīm draudētu gāzes piegāžu pārtraukšana, citas tām palīdzētu, izmantojot "solidaritātes mehānismus".

Tusks arīdzan norāda, ka ES būtu jāpiešķir līdz pat 75% no šādu projektu finansējuma, nodrošinot gāzes uzglabāšanas iespējas un cauruļvadu savienojumus tajās valstīs, kuras šobrīd ir visvairāk atkarīgas no Krievijas piegādātās dabasgāzes.

"Šobrīd vismaz desmit ES dalībvalstis atkarīgas no viena piegādātāja - "Gazprom" -, kas nodrošina vairāk nekā pusi no to patēriņa. Dažas ir pilnībā atkarīgas no Krievijas valsts kontrolētā gāzes giganta," raksta Tusks.

Turklāt, pēc viņa ieceres, ES būtu pilnībā jāizmanto pieejamais fosilais kurināmais, tostarp akmeņogles un slānekļa gāze.

"ES austrumu valstīs, tostarp Polijā, akmeņogles ir sinonīms enerģētiskajai drošībai. Nevienu valsti nevajadzētu spiest iegūt derīgos izrakteņus, taču nevienai valstij to arī nevajadzētu liegt, kamēr vien tas tiek darīts ilgtspējīgi," uzsver Tusks.

Nākamais solis enerģētikas savienības izveidē būtu līgumu noslēgšana par gāzes iegādi no eksportētājiem ārpus Eiropas, piemēram, ASV vai Austrālijas. Uz Eiropu dabasgāze tiktu transportēta sašķidrinātā veidā, skaidro Tusks.

ES būtu arī jāstiprina jau pastāvošā Enerģētikas kopiena, kas tika izveidota 2005.gadā, lai austrumu virzienā paplašinātu Eiropas gāzes tirgu.

"Tiesa, lai to paveiktu, Eiropas valdībām būs jāvienojas par vienotu pozīciju. Taču šādi koordinēšanas varoņdarbi jau iepriekš izcīnīti," norāda Tusks.

Eiropas līderi jau martā vienojās pastiprināt pūliņus enerģētikas piegāžu drošības uzlabošanā, kā arī uzdeva Eiropas Komisijai (EK) līdz jūnijam izstrādāt detalizētus priekšlikumus šī mērķa sasniegšanai.

Kopš 2006. un 2009.gadā pieredzētajām enerģētikas krīzēm, kad Ukrainas gāzes parādu dēļ tika pārtraukta gāzes piegāde Rietumeiropai, ES uzlabojusi enerģētikas drošību. Taču līdz šim ES atkarība no naftas un gāzes importa, galvenokārt no Krievijas, tikai pieaugusi, nevis samazinājusies.

"Eurostat" dati liecina, ka enerģētikas atkarības indikators laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam pieaudzis no 63,4% līdz 65,8%.

Krievijas piegādātās gāzes īpatsvars pieaudzis līdz aptuveni 30%, salīdzinot ar 22% 2010.gadā, bet Krievijas naftas importa īpatsvars sasniedzis aptuveni 35% no ES patēriņa.