Krievijas Reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais anektētā reģiona attīstības plāns paredz tilta būvniecībā piecu gadu laikā ieguldīt 5,6 miljardus ASV dolāru no federālā budžeta.
Mediju uzmanībai garām nav paslīdējis fakts, ka nepilnu divu mēnešu laikā tilta būvniecības prognozētās izmaksas paspējušas četrkāršoties - vēl martā Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs izteicies, ka Krimas pussalu un kontinentālo Krieviju savienojošā tilta būvniecība izmaksās aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru, bet neilgi pēc tam - ka būšot nepieciešami jau gandrīz 3 miljardi ASV dolāru.
BBC Krievu ziņu dienesta aptaujātie eksperti nešaubās, ka "gadsimta tilta" celtniecības izmaksas ir krietni vien uzpūstas un neatbilst patiesajām.
"Bieži vien sākumā tiek plānots celt ko vienu, bet sanāk kaut kas pavisam cits. Finanšu resursi maksā dārgi - kredītprocenti ir pārāk lieli. Pārāk dārgi izmaksā arī materiālie resursi. Bet zagšana - tas jau ir piektais jautājums," norādījis "Infoline Analitika" ģenerāldirektors Mihails Burmistrovs.
Tikmēr inženieri no kompānijas "Giprotransmost", kas savulaik projektēja 5,8 kilometrus garu tiltu Uļjanovskā, jau sākuši ģeoloģisko izpēti paredzamajā celtniecības vietā. Līdz maija sākumam viņi jau pabeiguši 27 kontrolurbumus Krasnodaras apgabalā, bet krasta izpēte Krimā varētu tikt pabeigta 25. maijā.
BBC arī atgādina, ka šis nebūt nav pirmais mēģinājums uzcelt tiltu, kas savienotu kontinentālo Krieviju ar Krimas pussalu. Pirmais mēģinājums noticis jau 1944. gadā, kad pēc nacistu armijas padzīšanas no Krimas tilts pār Kerčas līci uzbūvēts viena gada laikā. Tilts gan izturējis tikai trīs mēnešus, jo, kad sācis dreifēt ledus, izrādījies, ka tā projektētāji nav rēķinājušies ar to, ka lielā ātrumā dreifējošie ledusgabali var sagraut tilta balstus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!