Neraugoties uz iespējamu jauna Dzelzs priekškara veidošanos pie Krievijas robežām, lielākās Eiropas Savienības (ES) valstis šos draudus ignorē, raksta aģentūra "Bloomberg".
Vācija, Francija, Itālija un Spānija samazina finansējumu savai aizsardzībai, kamēr Austrumeiropas valstis - sākot no Baltijas valstīm ziemeļos līdz pat Rumānijai dienvidos - savus aizsardzības budžetus kāpina.
Piemēram, Igaunija jau divus gadus aizsardzībai tērējusi lielāku sava iekšzemes kopprodukta daļu nekā Francija.
"Bloomberg" norāda, ka šī austrumu un dienvidu atšķirība uzskatāmi izceļ Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārsvaru pār Eiropas līderiem, kam trūkst vēlmes un līdzekļu stāties pretim viņa centieniem atjaunot Krievijas ietekmi zonā starp Krieviju un NATO valstīm.
Tā rezultātā, nesaskaroties ar pretestību Ukrainā, Putins sagrauj pēc Aukstā kara iedibināto kārtību, kurā Eiropas Savienībai un NATO pievienojās bijušās padomju valstis un PSRS satelītvalstis, kamēr Krievija varēja tajā tikai noraudzīties, medijam skaidro Kārnegija fonda Briseles biroja vadītājs Žans Tešo.
Situācijā, kad vairs nedarbojas Eiropas Savienības vecā paradigma, kas balstījās un to, ka visi ievēro noteikumus, "Eiropai nepieciešami jauni rīki ar lielāku vienotību, lielākiem naudas līdzekļiem un saišu stiprināšana ar ārpus savienības esošajām valstīm austrumos".
Eiropas tēriņi aizsardzībai pagājušajā gadā vidēji līdz 1,6% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam - 90.gadu sākumā tie sasniedza 2,5%. ASV atvēlētie 4,4% ir samērā maz mainījušies salīdzinājumā ar laiku pirms divām desmitgadēm.
"Daudzām, ja ne vairumam, Eiropas valstu nav apetītes" konfliktam ar Krieviju, intervijā "Bloomberg" televīzijai atzina Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Itālija, kas jūlijā sāks savu sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā, uzskata, ka tai jāstrādā, lai atjaunotu partnerību ar Krieviju, pirmdien Briselē teica Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni pēc tam, kad ES valsts vienojās par sankciju paplašināšanu pret Krieviju.
Šādu šķelšanos Putins var izmantot, ņemot vērā to, ka 25.maija vēlēšanas Ukrainā varētu būt iemesls tālākām ekonomiskām sankcijā pret Krieviju, lai arī Putins noliedz nemieru kurināšanu Ukrainā.
Neskaidrības pielej eļļu nedrošības ugunī valstīs pie Krievijas robežas, bet šāds stāvoklis būšot jaunā norma Eiropā, prognozē Tešo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
