Krievijas prezidenta Vladimira Putina diriģētā Krimas ģeopolitikas krīze šķietami piemirsta, starptautiskajai pasaulei savu uzmanību vēršot pārējās Austrumukrainas virzienā. Tikmēr teju divi miljoni Krimas iedzīvotāji arvien skaudrāk sastopas ar jaunu krīzi, proti, ekonomikas grūtībām.
Neraugoties uz Krimas un Krievijas tradicionāli ciešajām vēstures un kultūras saitēm, pussalas ekonomika savu pamatu vairākas desmitgades nostabilizējusi ciešās attiecībās ar Ukrainas kontinentālo daļu. Līdz ar Krimas kļūšanu par Krievijas sastāvdaļu šis pamats ir pamatīgi sašķobījies, analizē "Businessweek".
Aptuveni 70% no Krimas tūrisma, banku sektora un pārtikas tirdzniecības līdz iekļaušanai Krievijas sastāvā tika nodrošināta ekonomikas attiecībās ar Ukrainu, tagad teju visi šie 70% jāaizvieto ar alternatīvu Krievijas tirgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
