Pasaules bagātākie politiķi: miljardieri ietekmīgos amatos  (63)

Izpētot pasaules bagātāko politiķu karjeras līkločus gan redzams, ka lielas investīcijas politiskajā karjerā ne vienmēr garantē izdošanos un bieži vien miljardieru politiskā karjera ir samērā īsa.

Ukrainā oligarhiem jau ilgstoši ir liela ietekme uz politiķiem, tomēr līdz šim tā lielākoties īstenota caur miljardieru atbalstītajām politiskajām partijām. Porošenko savu politisko karjeru sācis jau tālajā 1998. gadā, kļūstot par deputātu. Savulaik viņš uzskatīts par tā brīža prezidenta Leonīda Kučmas domubiedru, turklāt stāvējis arī pie Reģionu partijas "šūpuļa", bet 2004. gadā atbalstījis tā dēvēto Oranžo revolūciju. Laikā, kad Ukrainas prezidenta amatu ieņēma Viktors Juščenko, Porošenko kādu laiku ieņēma ārlietu ministra amatu, bet Viktora Janukoviča valdīšanas laikā viņš vadījis Ekonomiskās attīstības ministriju.

Savu 1,3 miljardus ASV dolāru vērto kapitālu Porošenko sācis pelnīt vēl 1980. gados, kad, studējot starptautiskās attiecības, organizējis vienu no pirmajiem kooperatīviem Ukrainā un sācis kakao pupiņu importēšanu uz PSRS. Porošenko ir paziņojis, ka plāno pārdot sev piederošās saldumu fabrikas "Roshen", kā arī automašīnu un autobusu ražotnes, taču pagaidām paturēs savā īpašumā televīzijas kanālu.

Bijušais Gruzijas premjerministrs Bidzins Ivanišvili, saskaņā ar "Forbes" rakstīto, ir pirmais miljardieris, kurš kļuvis par kādas postpadomju valsts vadītāju. Ivanišvili īpašumu kopējā vērtība sasniedz aptuveni 5  miljardus ASV dolāru. Par savu bagātību viņš lielā mērā var pateikties biznesam Krievijā - vēl tā dēvētajos "perestroikas" laikos Ivanišvili izveidoja kooperatīvu, kas Maskavā un Tbilisi tirgoja datorus, bet 1990. gados gruzīnu politiķis izmēģināja spēkus arī Krievijas banku biznesā un izveidoja holdingu "Металлоинвест", kuru vēlāk pārdeva citam miljardierim - Ališesam Usmanovam.

Savulaik Ivanišvili bija Mihaila Saakašvili atbalstītājs, bet 2011. gadā izveidoja politisko partiju "Gruzijas sapnis", kas uzvarēja parlamenta vēlēšanās. Ivanišvili apgalvo, ka atbalsta Gruzijas integrāciju ES un NATO, taču iestājas par attiecību uzlabošanu ar Krieviju. 

2011. gadā Krievijas miljardieris Mihails Prohorovs izveidoja liberāli orientētu politisko partiju "Labējā lieta", bet 2012. gadā kļuva par Vladimira Putina konkurentu cīņā par Krievijas prezidenta amatu. Par viņu nobalsoja vairāk nekā 8% vēlētāju.

Pēdējos gados Prohorovs, kura aktīvu kopējā vērtība sasniedz 11 miljardus ASV dolāru, pārsvarā mīt ārzemēs un ir politiski mazaktīvs, tomēr zināms, ka viņš finansiāli atbalsta dažus liberāli noskaņotus privātos masu medijus Krievijā. 

Iespējams, tieši daudzkārtējā Itālijas ekspremjera Silvio Berlusoni vārds lielai daļai cilvēku asociējas ar jēdzienu "miljardieris politikā".

Berluskoni savu 8,7 miljardus ASV dolāru vērto kapitālu sāka pelnīt 1960. gados, kad viņš nodarbojās ar celtniecības biznesu. Tajā nopelnīto viņš investēja medijos un telekomunikāciju nozarē, ar laiku izveidojot lielāko mediju holdingu Itālijā. Izmantojot sev piederošo mediju atbalstu, Berluskoni panāca savas 1994. gadā izveidotās partijas "Forza Italia" uzvaru parlamenta vēlēšanās. Berluskoni četras reizes ir vadījis Itālijas valdību un aptuveni trīsdesmit reižu stājies tiesas priekšā saistībā ar visdažādākajām apsūdzībām. Aizpērn Milānas tiesa Berluskoni piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu par viņam piederošajā televīzijas holdingā "Mediaset" notikušo krāpšanos ar nodokļiem, bet pērn Itālijas ekspremjers notiesāts ar septiņus gadus ilgu brīvības atņemšanu par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgu prostitūtu no Marokas. Tomēr, ņemot vērā politiķa cienījamo vecumu - viņam ir 77 gadi - Berluskoni ir izdevies izvairīties no sēdēšanas cietumā un sodu viņš izcieš, apkopjot pacientus, kas cieš no Alcheimera slimības. 

2,4 miljardus ASV dolāru lielā kapitāla īpašnieka, čehu miljardiera Andreja Babiša reiz paziņotais, ka valsti jāvada kā korporāciju, dažiem Latvijas iedzīvotājiem noteikti atsauks atmiņā laikus, kad pie valdības vadīšanas ķērās mūsu pašmāju miljonārs Andris Šķēle.

Tiesa gan, atšķirībā no Šķēles, Babiša politiskās karjeras augstākā virsotne pagaidām ir finanšu ministra amats, ko viņš ieguva pēc tam, kad viņa izveidotā politiskā partija ANO 2013. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu un 18,6% vēlētāju balsu. Babišs gan par to neskuma un paziņoja, ka tieši finanšu ministra amats viņam esot tas piemērotākais. Tikmēr čehu medijos publicētās ziņas liecina, ka diplomāta dēls Babišs, kurš vēl laikos, kad Čehoslovākijā valdīja komunisms, mācījies Parīzē un Ženēvā, ir sadarbojies ar toreizējā režīma specdienestiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka neapstrīdamus pierādījumus tam nav izdevies atrast, pagaidām Babišs, kurš pie kapitāla ticis, darbojoties ķīmijas rūpniecības un lauksaimniecības jomās, turpina savu politisko darbību.  

Bijušais Taizemes premjerministrs Taksins Šinavatra nu jau vairākus gadus mīt ārzemēs, vairoties doties uz dzimteni, kur viņam varētu nākties tiesas priekšā par izvairīšanos no nodokļiem.

Ķīniešu imigrantu dēls, kurš savulaik studējis ASV, biznesam pievērsās 1983. gadā, kad viņš nodibināja telekomunikāciju uzņēmumu "Shinawatra Corporation", kam 1990. gados izdevās kļūt par vadošo mobilo telekomunikāciju operatoru Taizemē. 1998. gadā, jau kļuvis par miljardieri, Šinavatra nodibināja politisko partiju, bet 2001. gadā, pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās, viņš kļuva par Taizemes premjerministru.

Līdz 2008. gadam, kad armijas īstenota valsts apvērsuma rezultātā Šinavatra zaudēja varu, viņam izdevās būtiski uzlabot Taizemes ekonomisko stāvokli un atdot no Starptautiskā Valūtas fonda ņemtos aizdevumus. Saskaņā ar "Forbes" aplēsēm, Šinavatram piederošo aktīvu vērtība sasniedz 1,7 miljardus ASV dolāru. 

Maikam Blumbergam savas dzīves laikā izdevies nopelnīt aptuveni 33,6 miljardus ASV dolāru vērtu kapitālu un veselus divpadsmit gadus ieņemt pasaules finanšu centra - Ņujorkas - mēra amatu.

Ņemot vērā to, ka Blumbergs nāk no trūcīgas imigrantu ģimenes un naudu studijām universitātē nopelnījis, strādājot par sargu, viņa karjera lieku reizi apliecina, ka ASV patiešām ir visu iespēju zeme.

Atšķirībā no daudziem citiem miljardieriem-politiķiem, par Bulmbergu nevienam nerodas jautājumi, kur viņš nopelnījis savus dolārus - viņa izveidotās finanšu ziņu aģentūras "Bloomberg" vārds ir pazīstams visos kontinentos.

Ieņemot Ņujorkas mēra amatu, Blumbergs izvērsa cīņu pret pilsētas piegružošanu ar vienreiz lietojamajām kafijas krūzēm, smēķēšanu sabiedriskās vietās un saldinātajiem dzērieniem.

Libānas premjera amatā Nadžibs Mikati pabijis divas reizes - pirmo reizi 2005. gadā, kad viņš valsts valdību vadīja vien aptuveni četrus mēnešus un laika posmā no 2011. gada jūnija līdz 2013. gada martam.

Mikati piederošo īpašumu vērtība, saskaņā ar "Forbes" aplēsēm, sasniedz 3,4 miljardus ASV dolāru. Savu bagātību viņš nopelnījis kopīgi ar brāli Tahi izveidotajā kompānijā "Investcom", kas sākotnēji nodarbojās ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, bet pēc tam pievērsās mobilo telekomunikāciju nozarei. 2006. gadā Mikati pārdeva "Investcom" dienviāfrikāņu investoriem par 3,6 miljardiem ASV dolāru. Iegūto naudu brāļi Mikati ieguldīja holdingā "M1", kurš nodarbojas gan ar banku biznesu, gan ar pārtikas produktu ražošanu, gan ar modes biznesu. 

Mihails Abizovs, kuram, saskaņā ar "Forbes" aprēķiniem, pieder 1 miljardu ASV dolāru vērti īpašumi, Krievijas valdībā ieņem īpaši viņam izveidotu ministra amatu - viņa pienākumos ietilpst rūpes par birokrātijas samazināšanu un valdības sadarbību ar nevalstisko sektoru.  Visticamāk, par ministra portfeli Abizovs var pateikties savai draudzībai ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu.

Sev piederošās holdingkompānijas "RU-COM"  - lauksaimniecības, enerģētikas un ogļu ieguves uzņēmumu īpašnieka - pārvaldīšanu Abizovs uzticējis trastam. Oficiāli Abizovs ir visturīgākais Krievijas valdības ministrs - pērn vien viņš deklarējis ienākumus 6,3 miljonu eiro apmērā. 

Bijušā Čīles prezidenta Sebastiana Pinjeras ģimene ar politiku bija saistīta jau ilgi pirms viņš pats pievērsās savas politiskās karjeras veidošanai - viņa tēvs savulaik bija Čīles vēstnieks Beļģijā, bet brālis ieņēma darba lietu ministra amatu vēl laikā, kad Čīlē valdīja Augusto Pinočets. Savu Hārvarda universitātē iegūto izglītību Pinjera lika lietā, izveidojot Čīlē kompāniju "Boncard", kura nodarbojās ar kredītkaršu emitēšanu. Vēlāk Pinjera investēja arī aviokompāniju, televīzijas kanālu un pat futbola kluba iegādē, bet pēc uzvaras 2010. gada prezidenta vēlēšanās viņš savu biznesu nolēma pārdot. "Forbes" atzīmē, ka laikā, kad Čīles prezidenta amatu ieņēma 2,4 miljardus ASV dolāru vērtā kapitāla īpašnieks Pinjera, iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedzis 5% gadā. 

2005. gadā noslepkavotā bijušā Libānas premjera Rafika Hariri dēls Saads no tēva mantojis ne tikai biznesu, bet arīdzan politisko partiju "Kustība par nākotni" un savā ziņā pat premjera amatu. 1,8 miljardus ASV dolāru vērto īpašumu saimnieks Libānas valdību vadīja no 2009. līdz 2011. gadam.

Bijušais "IMB" topmenedžeris Henrijs Ross Pero savā politiskajā karjerā ieguldījis līdzekļus, ko ieguvis, 1984. gadā pārdodot "General Motors" paša izveidoto kompāniju "EDS". Miljardieris divas reizes - 1992. un 1996. gadā - nesekmīgi balotējies ASV prezidenta vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts. Tiesa gan, dārgās priekšvēlēšanu kampaņas nav izputinājušas Pero, kam vēl arvien pieder aptuveni 3,7 miljardus ASV dolāru vērti īpašumi, tostarp kompānija "Perot Systems Corporation", kuru pārvalda viņa dēls. 

Lords Deivids Džons Seinsburijs, kurš ieņēma Lielbritānijas zinātnes ministra amatu Tonija Blēra un Gordona Brauna valdībā, par savu turību var pateikties vecvectēvam, kurš 1869. gadā nodibināja kompāniju, kam mūsdienās pieder  "Sainsbury's" lielveikalu tīkls. 1,2 miljardus ASV dolāru vērto aktīvu īpašnieks Seinsburijs, kurš pēdējā laikā nonācis pasaules mediju uzmanības lokā ar cīņu pret britu farmācijas kompānijas "AstraZeneca" pārdošanu ASV farmācijas gigantam "Pfizer", 1960. gados iestājās Leiboristu partijā, bet 1981. gadā dibināja Lielbritānijas Sociāldemokrātisko partiju. 1990. gadu otrajā pusē Sainsburijs atkal kļuva par Leiboristu partijas biedru un vienu no galvenajiem sponsoriem.