Viņuprāt, veikalos šīs produkcijas sortiments gan nesaruks, bet cenas jūtami celsies, jo augļus un dārzeņus nāksies piegādāt no krietni tālākām zemēm. Ņemot vērā reālo ienākumu krišanos, daudziem kaļiņingradiešiem šīs pārmiaņas varētu būt visai sāpīgas. Vairumtirgotāji prognozē cenu kāpumu vismaz par 10%.
"Galvenās negatīvās aizlieguma sekas saistītas ar padārdzināšanos," uzskata tirdzniecības tīkla "Semja" vadītājs Oļegs Ponomarjovs. "Tās galvenokārt bija lētās preces - āboli, sīpoli, tomāti. Kopumā Polijas dārzeņu un augļu piegāžu īpatsvars bija 5-10% atkarībā no sezonas."
Kompensēt zaudētās piegādes nāksies no tālākām Eiropas valstīm - Nīderlandes, Francijas, Spānijas, kā arī no Krievijas dienvidu rajoniem, bet tas būs dārgāk - pirmām kārtām tālākas piegādes dēļ.
To atzinis arī Krievijas Federācijas padomes deputāts no Kaļiņingradas apgabala Nikolajs Vlasenko. Pēc viņa sacītā, no importa precēm poļu āboli Kaļiņingradas pircējiem cenas ziņā bijuši vispieejamākie.
"Protams, tas nav nāvējoši, tomēr no šādām lietām veidojas patēriņa grozs, turklāt [tas attiecas uz] vienkāršajiem patērētājiem," izteicies senators, kurš gan domā, ka šādas pārmaiņas varēja ieviest pakāpeniski, piemēram, nosakot poļu lauksaimniecības produkcijai kvotas.
Tirdzniecības tīkla "Vester" direktoru padomes priekšsēdētājs Oļegs Boličevs norāda, ka situācija patiesībā ir vēl sarežģītāka, jo faktiski viss Eiropas imports Kaļiņingradā nonāk caur Poliju, tāpēc jārisina jautājums nevis par to, ar ko aizstāt Polijas preces, bet gan kā to paveikt no loģistikas puses.
Kaļiņingradas apgabala domes lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Ņikuļins noskaņots optimistiskāk. Pēc viņa teiktā, līdztekus Polijas produkcijai paprāvs īpatsvars Kaļiņingradas apgabala tirgū esot arī dārzeņiem no Baltkrievijas, un sezonas laikā cenu pieaugumam nevajadzētu būt īpaši izteiktam.
Kaļiņingradas apgabala lauksaimniecības ministrs Vladimirs Zarudnijs norādījis, ka poļu augļu un dārzeņu īpatsvars Kaļiningradas apgabala tirdzniecībā ir 15-20% no kopējā apjoma. Viņš lēsis, ka būs vajadzīgas vismaz divas nedēļas, lai izveidotu kontaktus ar jauniem piegādātājiem, bet līdz tam nāksies iztikt ar krājumiem no vairumtirdzniecības bāzēm.
Inflācijas un pirktspējas krituma apstākļos kaļiņingradieši gaidāmās pārmaiņas varētu izjust diezgan sāpīgi, raksta "Ņezavisimaja gazeta", atgādinot, ka šā gada maijā reālie ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bijuši gandrīz par 8% zemāki nekā pirms gada.
Līdztekus aizliegumam, kas jau noteikts Polijai, Krievija apsver iespēju aizliegt augļu importu no visas Eiropas Savienības. Zarudnijs aizrādījis, ka šai segmentā savas produkcijas Kaļiņingradai nepietiek un no Eiropas valstīm ievestos augļus nebūs ar ko aizstāt. Piemēram, pērn pašu audzētais spēja apmierināt kaļiņingradiešu vajadzības tikai par nepilnu trešo daļu.
Tas liek domāt, ka drīzumā kaļiņingradieši no iepirkšanās braucieniem Polijā vedīs ne tikai piena un gaļas produktus, bet arī augļus un dārzeņus. 2013.gadā viņi kaimiņvalsts veikalos atstājuši vairāk nekā 6,5 miljardus rubļu (135 miljonus eiro).
Apgabala lauksaimniecības ministrs Vladimirs Zarudnijs cita starpā pukojies arī par to, ka Krievijā joprojām nav iemācījušies ražot labu lauksaimniecības tehniku, kas neiztur kritiku salīdzinājumā ar amerikāņu un vācu kombainiem un traktoriem. Pēc viņa teiktā, slapjā laikā mehanizatori ar pašmāju tehniku ne tik daudz strādā, kā velk to ārā no kārtējām bedrēm un grambām, turklāt remonts tai vajadzīgs jau pirmajā sezonā. Ministrs aicinājis beidzot izšķirties, kas Kaļiņingradai ir svarīgāk - iegūt maksimālu ražu ar minimāliem tēriņiem vai arī par katru cenu atbalstīt pašmāju lauksaimniecības tehnikas ražotājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
