Lietuvas ekonomisti saistībā ar Krievijas sankcijām pret rietumvalstīm prognozē pārprodukcijas problēmas Eiropas Savienībā, lietuviešu gaļas pārstrādātāji pukojas par birokrātisko procedūru gausumu un rituālās kaušanas aizliegumu, bet dārzeņu audzētāji raizējas par lētas produkcijas pieplūdumu no kaimiņvalstīm un cer uz valsts atbalstu iekšējā patēriņa stimulēšanai, vēsta mediji.
"Nordea" bankas ekonomists Žīgimants Maurics norādījis, ka Krievijas sankcijas vērstas tikpat kā pret visu Rietumu pasauli, tādēļ īslaicīgā perspektīvā ražotāji saskarsies ar pārprodukcijas problēmu. Alternatīvus eksporta tirgus, visticamāk, neizdosies atrast tik drīz, jo tos meklēs visas sankciju skartās valstis.
"Varam paredzēt īslaicīgas akcijas, ar kurām tiks mēģināts pazemināt cenas un palielināt patēriņu. Ilgākā laikā var būt tā, ka, neatrodot alternatīvus tirgus, samazināsies ražošana. Tas uz ilgāku laiku atstās negatīvu iespaidu uz ekonomiku. Paraugoties uz finanšu tirgiem, redzams, ka no tā visvairāk baidās arī investori," viņš sacījis.
Jautāts, vai Lietuvā nesāks ieplūst lētāka ārvalstu ražotāju produkcija, Maurics atbildējis, ka Lietuvas tirgus ir mazs, tādēļ šāda iespēja nav pārāk liela. "Šajā gadījumā tas mūs glābj. Intensīvākās cīņas norisināsies par lielākiem tirgiem. Tiks meklēti arī ceļi, kā sankcijas apiet. Piemēram, varētu būt tā, ka mēs eksportēsim uz Azerbaidžānu, bet tā savukārt vedīs produkciju uz Krieviju. Varētu būt, ka uz Krieviju eksportēs Muitas savienības valstis, piemēram, Baltkrievija, bet pašas savu preču trūkumu kompensēs ar importu no rietumvalstīm," viņš prognozējis.
Kā norādījis eksperts, tiklab paši Krievijas varas pārstāvji, kā analītiķi atzīst, ka šī valsts nav spējīga aizpildīt paredzamo preču trūkumu ar saviem ražojumiem. "Gada laikā tiktāl palielināt savu ražošanu - tas būtu brīnums. Nedz ābeles, nedz govis neizaug viena gada laikā. Bet vēl jāizstrādā projekti, jāsaņem finansējums, jāsakārto infrastruktūra. Ja tas būtu iespējams, jājautā - kādēļ Krievija to nav izdarījusi līdz šim? Tie ir plāni uz desmitiem gadu," viņš spriedis.
Maurics atzinis, ka Krievija varētu vienīgi nomainīt importa tirgus, bet tas nozīmētu arī nomainīt loģistikas ķēdi un slēgt jaunus līgumus. Visticamāk, Krievijā izveidosies noteiktu preču deficīts.
Lietuvas gaļas pārstrādātāju asociācijas direktors Egidijs Mackevičs atgādinājis, ka Eiropas Savienības (ES) cūku audzētāji ar Krievijas importa aizliegumu saskārušies jau kopš gadumijas. "Sākumā iepirkuma cenas mazliet kritās, bet tagad atgriezušās agrākajā līmenī. Radikālas pārmaiņas šajā nozarē nav novērotas," viņš stāstījis.
Vienlaikus Mackevičs atzinis, ka lielākas problēmas varētu rasties liellopu audzētājiem. "Lietuvā liellopu cenas ir zemākas nekā citās ES valstīs. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ šo gaļu mēs varējām vest uz Austrumu valstīm. Eksporta aizliegums radīs problēmas, jo šo gaļu Lietuvas audzētājiem nāksies pārdot ES iekšējā tirgū. Līdzīga situācija bija pirms gada, kad tika aizliegts liellopu gaļas eksports no ES uz Krieviju. Iepirkuma cenas kritās. Jāatgādina, ka šai ķēdē galējais posms ir zemnieks - ja viņa ieņēmumi stipri kritīsies, audzēšana viņam vienkārši var neatmaksāties," viņš skaidrojis.
Uz Krieviju Lietuva eksportēja ne gluži pašu labāko liellopu gaļu - galvenokārt piena šķirņu lopus, kuru Lietuvā ir aptuveni 80%. Jautāts, vai Lietuva nevar mēģināt apiet aizliegumu, pārdodot preces tādām valstīm kā Baltkrievija vai Azerbaidžāna, kuras varētu tās reeksportēt uz Krieviju, Mackevičs norādījis, ka Baltkrievija ir Muitas savienības valsts, tādēļ Krievija, visticamāk, to nepieļaus.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, Lietuva ir diezgan sliktā situācijā, jo tai nav saskaņotu eksporta sertifikātu un arī nekādu iestrāžu šajā jomā. "Komerciālā ziņā eksports uz jauniem tirgiem būtu iespējams, bet juridiskā ziņā - nē. Poļi varēs ātri pārorientēties uz Ķīnu, ASV un citām valstīm, bet mums ne tikai trūkst vajadzīgās likumdošanas bāzes, bet mēs paši esam pieņēmuši ierobežojošus likumus," izteicies Lietuvas gaļas pārstrādātāju asociācijas vadītājs.
Kā vēl vienu problēmu viņš minējis apstākli, ka Lietuvā ir spēkā likums, kas aizliedz rituālo kaušanu un līdz ar to noslēdz ceļu uz Azerbaidžānas, Saūda Arābijas un Irānas tirgu. "No trešajām valstīm mums reāli ir tikai viens eksporta tirgus - Muitas savienība. Citas valstis ir vai nu pārāk mazas un nepietiekami maksātspējīgas, vai arī attiecībās ar tām nav sakārtoti dokumenti," stāstījis Mackevičs, paužot nožēlu, ka risinājumi iestrēguši birokrātijas gaiteņos.
Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas vadītāja Zofija Cironkiene portālam "15min.lt" atzinusi, ka Krievijas sankcijas rada lielas problēmas. "Nav tā, ka mēs apēdam visu, ko izaudzējam. Aizliegums radīs problēmas visai ES, tādēļ visu valstu audzētājiem būs jāmeklē jauni tirgi, nemaz jau nerunājot par kaimiņvalsti Poliju, kuras pārtikas preces Lietuvas tirgos jau tā vienmēr bijušas lētākas," viņa stāstījusi.
Pēc Cironkienes teiktā, audzētājiem, kas savus dārzeņus veduši uz Krieviju, zaudējumi būs sāpīgi. "Tādām saimniecībām strādāja vismaz kādi trīs tuvējie ciemi. Cietīs arī lauksaimniecībā nodarbinātie cilvēki, netiks maksāti nodokļi," viņa spriedusi, tomēr pieļāvusi, ka iekšējo patēriņu varētu palielināt un viens ceļš būtu atklātie iepirkumi.
Kā portālam "Vz.lt" sacījis gaļas eksporta kompānijas "Limstar Group" ģenerāldirektors Justs Venckus, no sankcijām visvairāk varētu ciest tādas lielas kompānijas kā "Kauno grūdai", "Biovela" un visi lielie piena pārstrādātāji, bet, piemēram, tītaru audzēšanas kompāniju "Arvi kalakutai", kam Muitas savienības valstis nav galvenais eksporta tirgus, tās īpaši neietekmēs.
"Mēs kā tirgotāji izdzīvosim, jo arī tāpat vedām no Dienvidamerikas, bet tiem, kuri veda tikai no ES uz Krieviju, būs slikti," viņš spriedis.
Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu grupas "Kauno Grūdai" vadītājs Tautvīds Barštis atzinis, ka uz pārmaiņām raugās ar bažām. Lai arī uz Krieviju uzņēmums eksportējis tikai 5-7% produkcijas, naudas izteiksmē tas nozīmē 10 līdz 20 miljonus litu (2,9-5,8 miljonus eiro) mēnesī. Viņš gan uzskata, ka šī nauda vēl nebūt nav jāuzskata par zaudētu. "Ne jau valstis un ne jau kompānijas to biznesu Krievijā taisa, daudz kas balstīts uz cilvēciskām attiecībām. Brauksim, runāsimies, tad jau redzēsim," izteicies uzņēmējs, kurš uzskata, ka Rietumos uz Lietuvu vēl zināmā mērā raugās "kā uz trešās pasaules valsti".
Kompānijas "Rokiškio pienas" vadītājs Daļus Trumpa vēl pirms Krievijas paziņojuma par sankcijām laikrakstam "Verslo žinios" atzina, ka situācija piena eksporta tirgos šobrīd ir mainījusies - eksportēt produkciju kļuvis sarežģītāk, pieprasījums vairs nav tik liels kā pagājušajā rudenī, kad tas ļāva vieglāk tikt galā ar sankcijām, ko Krievija jau bija noteikusi Lietuvai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
