Untitled
Foto: AFP/Scanpix
Eiropas Savienības (ES) Krievijai piemērotās sankcijas politikas analītiķu acīs lielākoties uztvertas caur vieglas ironijas prizmu. ES dalībvalstu nespēja vienoties savlaicīgi pieņemt tā dēvētās trešās fāzes sankcijas ar smaidu netika uztvertas tikai pašā Eiropā vien, par šādu ES nevarību priecājās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš, pret Rietumiem ieviešot iespaidīgu embargo sarakstu, ātri parādīja, ka Krievijas politiskā sistēma krietni operatīvāk spēj pieņemt augsta līmeņa lēmumus.

Kamēr ES dalībvalstis un ASV regulāri brīdināja, ka "varētu pastiprināt jaunas sankcijas", tikmēr Krievija savu karu pret Ukrainu nav mazinājusi, tieši pretēji - 11.augustā Kremlis nolēmis Ukrainā ievest "humāno palīdzību". Kā sociālajā tīklā "Twitter" atgādinājis Lietuvas vēstnieks Zviedrijā Eitvidas Bajarūns: "Padomju Savienība 1940.gadā ieveda arī Lietuvā humāno palīdzību... pameta tikai 1990.gadā."

Vairāki vadošie Rietumu mediji pēdējo mēnešu laikā uzdevuši jautājumu, - vai ekonomikas sankcijas vispār spēj funkcionēt un panākt reālu rezultātu? Portāls "Delfi piedāvā aplūkot dažus no 20.un 21.gadsimta spilgtākajiem piemēriem, kad Rietumvalstis konfliktu dēļ piemērojošas sankcijas, un kāds tam galu galā bijis iznākums.

UkrainaKrievijaKubaIrānaEiropas SavienībaIrākaASVKonflikts Ukrainā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit