Neskaitot lauksaimniecības un pārtikas sektoru, tiešu sankciju ietekmi jau izjutuši arī loģistikas un transporta uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā autotransporta pārvadājumi uz Krieviju ir ievērojami samazinājušies.
Nedaudz vairāk kā puse no uzņēmējiem, kuri piedalījās aptaujā, atzina, ka Krievijas sankcijas tos nav tieši ietekmējušas. Tomēr Igaunijā ir arī daži uzņēmumi, kas no šī brīža ārpolitikas situācijas jau guvuši labumu vai sagaida to nākotnē.
Piemēram, Igaunijas uzņēmumu klienti ir saņēmuši papildu pasūtījumus no Krievijas, jo Krievijas uzņēmumi nevar iegūt nepieciešamos rūpnieciskos ražojumus no Ukrainas austrumiem. Savukārt uzņēmumi, kuri darbojas pierobežā, cer, ka pārtikas produktu importa aizliegums Krievijā veicinās krievu iepirkšanos Igaunijas veikalos.
Aptaujātie vairāk uztraucas par sankciju netiešo ietekmi. Gandrīz 60% no aptaujātajiem jau ir izjutuši netiešu sankciju ietekmi vai arī uzskata, ka to izjutīs tuvākajā nākotnē.
Uzņēmumi uzskata, ka viņu klienti samazinās eksportu uz Krieviju un līdz ar to samazināsies arī pasūtījumi Igaunijā. Kā galvenais iemesls eksporta sarukumam tiek minētas nevis sankcijas, bet saspringtā politiskā situācija un rubļa vājināšanās.
Aptaujā konstatēts, ka līdz ar pārtikas produktu, īpaši zivju un piena produktu eksporta samazināšanos daži uzņēmumi jau saskārušies ar celtniecības materiālu un rūpniecības preču pieprasījuma mazināšanos. Tiek lēsts, ka saspringtā situācija samazinās Krievijas tranzītu caur Eiropu un, visticamāk, atstās negatīvu iespaidu arī uz Igaunijas tūrisma sektoru.
Tirdzniecības kamera informē, ka no visiem uzņēmumiem, kas jau tieši vai netieši saskārušies ar Krievijas sankciju ietekmi, 30% meklē jaunus eksporta tirgus, 22% plāno mainīt savu produktu sortimentu, bet 19% samazināt ražošanas apjomus.