Brīdinājumus par to, ka Krievijas – Ukrainas konflikts pirmdien sāka kļūt nekontrolējams, Eiropas finanšu tirgu pārstāvji piesardzīgi pārbīdīja otrajā plānā, kamēr investori pievērsās šīsnedēļas Eiropas Centrālās bankas sanāksmei, cerot, ka tiks nostiprināti tās ekonomikas stimulēšanas plāni, raksta ziņu aģentūra "Reuters".
Reģiona indeksa "FTSEurofirst 300" akciju vērtība palielinājās par 0,2% akciju tirdzniecības sākuma posmā. Āzijas reģionā situācija bija līdzīga, neraugoties uz nedaudz neapmierinošiem rādītājiem no Ķīnas.
Situācija eirozonas mazāk attīstītajās valstīs liecina, ka pastāv vēlme riskēt, jo eiro vērtība palika nemainīga (1,3132 ASV dolāri pret 1 eiro), kas ir tikai nedaudz augstāk par tā zemāko vērtību pret ASV dolāru šajā gadā un nedaudz vairāk par eiro zemāko vērtību attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu iepriekšējo divu gadu laikā.
"Notikumi starp Krieviju un Ukrainu, viennozīmīgi, būs uzmanības centrā, tomēr, lai gan tika uzskatīts, ka šo saspīlējumu radītās sekas drīz var kļūt neatgriezeniskas, vērā ņemami iebildumi pret piesardzīgas akciju tirdzniecības stratēģijām nav izskanējuši," saviem klientiem vēstīja "IG Group" vecākais tirgus stratēģis Kriss Vestons.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko nedēļas nogalē brīdināja, ka karš ir neizbēgams, ja Krievijas karaspēks turpinās savu darbību Ukrainā, atbalstot prokrieviski noskaņotos separātistus. ASV un Eiropas vadītāji Krievijas pārstāvjiem izteica brīdinājumu pēc nedēļas pastiprināt ekonomiskās sankcijas.
Tomēr Maskava šķietami negrasās atkāpties. Vladimirs Putins sestdien sasauca ārkārtas sapulci, kurā tika apspriests valsts statuss Ukrainas dienvidaustrumu reģionā, un pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs lika noprast, ka Krievija atbildēs uz Eiropas plānotajām sankcijām.
Akciju vērtība Maskavā akciju tirdzniecības sākuma posmā atkal samazinājās un Krievijas rubļa vērtība samazinājās par 1%, sasniedzot rekordzemu Krievijas rubļa vērtības rādītāju.
Eiropas Centrālās bankas sanāksme ceturtdien tiek uzskatīta par svarīgāko notikumu tirgus pārstāvjiem, kuri vēlas gūt skaidrību par eirozonas iecerēm saistībā ar apturēto ekonomikas atveseļošanos, inflācijas izzušanu un lēnajiem eirozonas reformu tempiem.
9,6 triljonu eiro ekonomikā inflācija augustā samazinājās līdz 0,3%, kas ir zemākais rādītājs piecu gadu laikā, un, laikam ritot, eirozonas nodrošinājums pret Japānai raksturīgu ilgstošu deflāciju kļūst aizvien mazāks.
Benua Karē, viens no vadošajiem Eiropas Centrālās bankas politikas veidotājiem, nedēļas nogalē publiskotā intervijā, apgalvoja, ka, ja tas nepieciešams, ECB ir gatava turpināt pielāgot tās monetāro politiku. Francijas premjerministrs Manuels Valls arī atbildēja uz Francijas iedzīvotāju lūgumiem ECB pievērsties pārlieku augstās eiro vērtības problēmai.
"Jau atkal ir atsācies spiediens pret ECB darīt vairāk, kas sākās ne tikai slikto inflācijas rādītāju dēļ. Galvenokārt, tas bija manāms pēc ECB prezidenta Mario Dragi runas Džeksonholā," apgalvoja uzņēmuma "Credit Agricole" vecākais eirozonas ekonomist Frederiks Dakrozē. Viņš atsaucas uz Dragī teikto pagājušā mēneša runā, kurā ECB prezidents apgalvoja, ka ECB ir gatava izmantot visus pieejamos līdzekļus, ja inflācija turpinās samazināties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
