Arī ASV piektdien, 12.septembrī, ieviesušas tālākas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Tāpat kā Eiropas Savienība (ES) ASV vērsusies pret virkni enerģētikas uzņēmumu un bankām, tostarp Krievijas lielāko banku "Sberbank".
ASV valdība noteikusi sankcijas pāris stundas pēc tam, kad ES pastiprināja savas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. ASV pilsoņiem tagad ir aizliegts sniegt aizdevumus ilgāk par 30 dienām Krievijas lielākajai bankai "Sberbank", kā arī sankcijas ietekmēs Krievijas uzņēmumus "Rosneft", "Gazprom", "Gazprom Neft", "Lukoil" un "Surgutneftegaz".
"Ņemot vērā Krievijas militāro iejaukšanos un centienus destabilizēt Ukrainu, mēs esam palielinājuši mūsu sankcijas pret Krieviju šodien, saskaņā ar sabiedrotajiem Eiropā," norāda ASV Valsts kases sekretārs Džeikobs Levs.
Krievijas Ārlietu ministrija nosodījusi jaunākās ASV piemērotās sankcijas pret Krieviju, vēsta Krievijas portāls "Russia Today" (RT).
Maskava norādījusi, ka valsts nostāja netiks mainīta un brīdināja, ka sankcijas no viņu puses ilgi nebūs jāgaida.
Ministrija norāda, ka sankcijas no viņu puses ir "piespiedu pasākums", uz ko ASV pati ir "uzprasījusies".
Logs uz "konstruktīvu un godīgu divpusēju sadarbību" ir atvērts, "ja Baltais nams ir tam gatavs," norāda Krievijas Ārlietu ministrija.
Arī Ukrainas valdība ir izvirzījusi savas sankcijas pret Krieviju, atsaucoties uz Ukrainas Ministru kabinetu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "Itar-Tass".
Piektdien, 12. septembrī, stājās spēkā Ukrainas likums "Par sankcijām". Ziņu aģentūra norāda, ka likumā nav minēti konkrēti cilvēki vai uzņēmumi, lai gan iepriekš tika lemts, ka likumu piemēros 172 personām un 65 uzņēmumiem.
Lai gan likums stājās spēkā piektdien, valdība turpināja lemt par papildu sankcijām pret Krieviju.
Ukrainas valdība norāda, ka Krievijas iedzīvotājiem, kas "atbalsta militāro agresija" jāaizliedz iebraukt Ukrainā, kā arī jāliedz privatizēt un nomāt valsts īpašumus Ukrainā. Paredzēts arī ierobežot preču un pakalpojumu iepirkšanu no Krievijas.
Ministru kabinets arī rosināja pieņemt papildu ekoloģiskās, sanitārās, fitosanitārās un veterinārās pārbaudes Krievijas ražotajiem tekstilizstrādājumiem, kosmētikai un sadzīves Ķīmijai.
Jau vēstīts, ka piektdien spēkā stājušās jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, vēsta oficiālais ES žurnāls.
Jaunās sankcijas vērstas pret konkrētiem Krievijas ekonomikas sektoriem banku, enerģētikas, aizsardzības un finanšu jomā.
Sankciju melnajā sarakstā iekļauti Krievijas lielākie enerģētikas uzņēmumi - "Gazprom" koncerna kompānija "Gazprom Neft" , "Rosneft un "Transneft". Tāpat sankciju sarakstā iekļautas arī vairākas bankas, kurām būs liegta finanšu kapitāla pieeja ES tirgū - "Sberbank", VTB, "Gazprombank", VEB un "Rosselkhozbank".
Savukārt aizsardzības nozarē ES liegusi tirdzniecības sadarbību ar deviņiem uzņēmumiem – "JSC Kalashnikov", "JSC Sirius", "OJSC Stankoinstrument", "OAO JSC Chemcomposite", "JSC Tula Arms Plant", "NPK Technologii Maschinostrojenija", "OAO Wysokototschnye Kompleksi", "OAO Almaz Antey", "OAO NPO Bazalt".
Sankciju saraksts papildināts arī ar 24 Krievijas un Ukrainas separātistu amatpersonām.
ES arī ir nolēmusi uz nenoteiktu laiku pārtraukt apjomīgo finanšu ieguldi naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ES piemērotās sankcijas nosaucis par "nedaudz savādām", vēsta RT. Viņš norāda, ka šādi tiek "destabilizēta" situācija Ukrainā.
Kopš aizvadītās nedēļas ES divreiz atcēla sankciju ieviešanu. ES valstis līdz šim nespēja vienoties par pamatojumu sankciju pastiprināšanai pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, jo paziņojums par pamieru un karaspēka izvešanu no konfliktā ierautā Austrumeiropas valsts kalpo par argumentu tiem, kas vēlas sankciju atlikšanu, raksta "Bloomberg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
