Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers otrdien aicināja Krieviju neizmantot dabasgāzes piegādes kā ieroci konfliktā ar Ukrainu.
Etingers pauda cerību, ka piektdien Berlīnē gaidāmajās Krievijas, Ukrainas un ES sarunās par gāzes jautājumiem izdosies panākt pagaidu risinājumu.
Krievija jūnijā pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas parādu 5,3 miljardu dolāru apmērā.
Krievija arī gāzes piegādēm Ukrainai noteikusi priekšapmaksu.
Līdz šim notikušas vairākas trīspusējās tikšanās, tomēr sarunās nav izdevies panākt progresu.
"Gāzes sektoram un enerģētikas sektoram (..) nevajadzētu būt politiskiem instrumentiem," Eiropas enerģētikas drošībai veltītā forumā Kijevā paziņoja Etingers.
"Tam nevajadzētu būt ierocim šajos grūtajos laikos, krīzē starp Ukrainu un Krieviju un starp Eiropu un Krieviju," viņš piebilda.
Krievija piegādā Eiropai aptuveni trešo daļu no tai nepieciešamās gāzes. Puse no Krievijas gāzes, ko izmanto Eiropas valstis, tiek transportēta cauri Ukrainas teritorijai.
Lai samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, Krievija būvē gāzes vadu "South Stream", kuru paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu.
Etingers pauda cerību, ka sarunās Berlīnē izdosies panākt pragmatisku pagaidu risinājumu un "izvairīties no ļaunākā scenārija".
Bet viņš lika noprast, ka gadījumā, ja ātrs risinājums netiks atrasts, ES dalībvalstīm var nākties paplašināt pašreizējās sankcijas pret Krieviju, iekļaujot gāzes sektoru. Vienlaikus Etingers norādīja, ka viņi to nevēlētos darīt.
ES pagājušajā mēnesī aizliedza pārdot modernās tehnoloģijas Krievijas naftas kompānijām, bet uz gāzes sektoru šādus ierobežojumus neattiecināja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
