Krimas uzņēmējiem pēc Krievijas īstenotās pussalas aneksijas nācās saskarties ar vairākiem triecieniem, un tagad tiem pievienojusies arī uzņēmumu nacionalizācija.
Iepriekš Krimas uzņēmēji jau piedzīvoja tūrisma nozares sabrukuma un zaudēja piekļuvi piegādātājiem un pircējiem Ukrainā.
Tagad Krievijas ieceltā Krimas valdība agresīvi nacionalizē uzņēmumus, kuri tiek uzskatīti par neefektīviem, stratēģiski nozīmīgiem vai vienkārši draudzīgiem Ukrainas valdībai.
12.novembrī tika nacionalizēts maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs "Krymkhleb".
Valdība uzņēmuma īpašniekus apsūdzēja naudas atmazgāšanā ar mērķi finansēt militārās operācijas pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Austrumukrainā.
Nacionalizēts tika arī uzņēmums, kas "Krymkhleb" piegādā miltus.
12.novembrī arī tika nacionalizēts atpūtas komplekss, ko pārvaldīja uzņēmējam Serhijam Tarutam piederoša holdingkompānija.
Taruta šogad vairākus mēnešus bija Doņeckas apgabala gubernators.
Krimas institūcijas norādīja, ka atpūtas komplekss konfiscēts, jo tā vadība esot nelikumīgi bloķējusi pieeju blakus esošajam parkam.
Savukārt Krimas lielākajā kuģubūves uzņēmumā "Zaliv" augustā ieradās cilvēki, kas sevi nodēvēja par pašaizsardzības spēkiem un pieprasīja, lai uzņēmuma vadība kontroli pār "Zaliv" nodod kādas Maskavā bāzētas kompānijas rokās.
"Šobrīd "Zaliv" likumīgās vadības pārstāvjiem netiek ļauts pildīt savas funkcijas," teikts "Zaliv" paziņojumā, kurā arī piebilsts, ka uzņēmuma darbība ir pilnībā bloķēta.
Oficiāls iemels "Zaliv" sagrābšanai nav ticis publiskots, Krimas valdība šajā sakarībā aprobežojusies vien ar izteikumiem, ka tā vēlas rūpīgi pārbaudīt visu Krimas kuģubūves nozari.
"Visi uzņēmumi pussalā, kas darbojas neefektīvi, atrodas uz bankrota sliekšņa vai tos ir pametuši to īpašnieki, tiks nacionalizēti," 13.novembrī paziņoja Sergejs Cvetkovs, kurš Krievijas parlamentā pārstāv Krimu.
Tāpat Krima ir draudējusi nacionalizēt uzņēmumus, kas esot parādā Krievijas bankām.
Šādā situācijā nokļuvis Krimas saules enerģijas staciju attīstītājs un operators "Activ Solar", kas ir Austrijas kapitāla uzņēmums.
Krimas valdība norāda, ka "Activ Solar" Krievijas bankām esot parādā 300 miljonus dolāru, savukārt pats uzņēmums šādas saistības noliedz.
Pēc Krimas aneksijas Krievija jau nacionalizēja vairākus Ukrainas valstij piederošus uzņēmumus.
Krimas parlamenta nesen pieņemtie lēmumi ir vēl vairāk paplašinājuši pussalas valdības tiesības konfiscēt privātīpašumu.
Saskaņā ar vienu no vietējā parlamenta lēmumiem Krimas valdībai ir tiesības konfiscēt jebkuru aktīvu, kam var tikt piedēvēta noteikta sociāla, kulturāla vai vēsturiska vērtība.
Tāpat Krimas valdība norāda, ka uzņēmumus varēs nacionalizēt arī pēc to darbinieku prasības, ja uzņēmumu vadība darbiniekus apkrāpšot vai pret tiem slikti izturēšoties.
Krievijas opozīcijas partija "Jabloko" šajā sakarībā pauž viedokli, ka šādi pasākumi padara Krimu par "kriminālu neoboļševiku diktatūru".
"Laupīšanas legalizēšana ir jāpārtrauc, atņemtais īpašums ir jāatdod un jākompensē īpašniekiem nodarītie zaudējumi," savā paziņojumā norāda "Jabloko".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
