'Bloomberg': 'South Stream' projekta pārtraukšana ir Krievijas sakāve  (227)

Bulgārija vasarā apturēja visus darbus pie gāzesvada "South Stream" būvniecības savā teritorijā, paziņojot, ka projekts neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Šis Bulgārijas lēmums piespiedis Krieviju atteikties no projekta, un, panākot vienošanos ar Turciju, Putins cenšas parādīt, ka viņam nav vajadzīgi jauni klienti Eiropā un Krievija tā vietā var slēgt darījumus ar citiem autoritāriem režīmiem.

Dabasgāzes vadu "South Stream" paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu.

"Bloomberg" pauž viedokli, ka ar šo projektu Krievija varētu izdarīt politisku spiedienu uz Ukrainu, mazinot tai enerģijas piegādes, tajā pašā laikā neapdraudot savus ienesīgos līgumus par gāzes piegādēm Eiropai.

Eiropas Savienība (ES) nekad nav īsti atbalstījusi "South Stream" projektu, jo tā vēlas samazināt savu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, nevis palielināt to.

Tāpat ES nevēlas, lai gāzes pārdevējiem arī piederētu gāzes cauruļvadu infrastruktūra, tomēr Krievijas gāzes gigants "Gazprom" nekādā citādā veidā darboties nevēlas.

ES iepriekš arī brīdināja bloka dalībvalstis, kas parakstījušas divpusējos līgumus ar Krieviju par "South Stream" īstenošanu to teritorijā, ka tās var saskarties ar sankcijām, ja projekts tiks turpināts.

Līgumus par "South Stream" īstenošanu bija parakstījušas Austrija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Ungārija un Slovēnija.

Tāpat ES brīdinājusi Serbiju, ka tās gatavība atbalstīt projektu, kas neatbilst ES prasībām, var negatīvi ietekmēt tās virzību uz ES.

Tikmēr "South Stream" projektā iesaistītā Itālijas enerģētikas kompānija "Eni" arī arvien skaļāk sāk paust bažas par projekta pieaugošajām izmaksām.

"Gazprom" projekta "South Stream" īstenošanā līdz šim jau paspējis ieguldīt piecus miljardus dolāru.

"Bloomberg" norāda, ka, ņemot vērā ES iebildumus un Bulgārijas lēmumu, "South Stream" projekta īstenošana sāka izskatīties mazāk ticama un Krievijai tas bija jāatzīst.

"Mēs orientēsim mūsu enerģētikas resursus uz citiem pasaules reģioniem," paziņojot par "South Stream" projekta apturēšanu, šonedēļ izteicās Putins.

Tomēr šis Putina apgalvojums īsti neatbilst patiesībai, norāda "Bloomberg".

Plānotais cauruļvads uz Turciju izmantos jau esošo "South Stream" infrastruktūru un gāze pa to arī turpmāk tiks piegādāta Eiropai.

Saskaņā ar "Gazprom" vadītāja izteikumiem gāzes piegāžu jauda Turcijai veidos 63 miljardus kubikmetru gadā.

Arī "South Stream" plānotā jauda veido 63 miljardus kubikmetru.

Sagaidāms, ka Turcija gadā varētu iegādāties līdz 14 miljardiem kubikmetru gāzes, savukārt pārējais gāzes apjoms varētu nonākt Balkānu valstīs.

Panākot vienošanos par gāzes piegādi Turcijai, Krievija arī apsolīja samazināt tai piegādājamās gāzes cenu par 6%.

Šī atlaide izmaksās Krievijai aptuveni 700 miljonus dolāru gadā.

Krievijas opozīcijas politiķis, kādreizējais enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs, komentējot Krievijas darījumu ar Turciju, norāda, ka tas Turcijai ir ļoti izdevīgs.

"Turcija ilgi ir sapņojusi par Krievijas tranzīta plūsmu uzņemšanu, un tagad tai radusies šī iespēja. Turcija var izrādīties sīkstāks partneris nekā Ukraina ar tās zemajiem tranzīta tarifiem. Patiesībā Turcija vienmēr vēlējusies pildīt gāzes starpnieka lomu, pērkot Krievijas gāzi un pārdodot to tālāk Eiropai," norādīja Milovs.

Savukārt Krievijas gāzes analītiķis Mihails Korčemkins savos izteikumos ir vēl skarbāks.

""South Stream" projekta mērķis bija tikt vaļā no tranzītvalsts, kas attiecībā uz Krievijas ekonomiku tika uzskatīta par parazītu. Jaunais cauruļvads uz Turciju radīs jaunu parazītu," uzskata Korčemkins.

"Bloomberg" norāda, ka energoresursu izmantošana ģeopolitiskiem mērķiem ļoti ierobežo Putina uzņēmējdarbības iespējas.

Putins rāda zobus pretiniekiem Rietumos, kas ir visai riskanta stratēģija, ņemot vērā Krievijas sarūkošās finansiālās iespējas.

Vienīgā alternatīva, šķiet, ir piekāpšanās Ukrainā, bet to Putins nav gatavs darīt.