Turpmākās Krievijas investīcijas Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs var ietekmēt ne tik daudz rubļa kurss, kā naftas zemā cena, sacīja finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Krievijā ir salīdzinoši augstas ieguves izmaksas, kas ir tikai nedaudz zem naftas cenas pasaules biržās. Pastāv viedoklis, ka naftas cenas turpinās samazināties, un kamēr tā notiks, situācija saglabāsies, proti, Krievijā paliks arvien mazāk naudas, kas atsauksies arī uz investīcijām, norādīja Rungainis.
Krievijas rubļa krišanā ir vērojams panikas efekts un zināma pārreaģēšana, uzskata Rungainis. Viņaprāt, situācija atgādina 90.gadus, proti, cilvēki neuzticas šai valūtai. Zināmā mērā to var būt veicinājuši lielo kompāniju, piemēram, "Rosņeftj", mēģinājumi savākt naudu iekšējā tirgū, kas rada nesegtu pieprasījumu. Tomēr fundamentāli nesegta emisija Krievijā vēl nav sākusies, un valūtas krituma pamatā ir vairāk psiholoģisks efekts, uzskata eksperts, norādot, ka pastāv arī šāds viedoklis, piemēram, attiecībā uz jau pieminēto "Rosņeftj" aktivitāti.
Skaidrojot iespējamos Krievijas investīciju politikas scenārijus, Rungainis akcentē investoru divus blokus: Putina "draugus" un "nedraugus". Krievijas valsts varai draudzīgie uzņēmēji un lielās valsts kompānijas ir saskārušies ar sankcijām un pašlaik atvelk līdzekļus no Eiropas Savienības valstīm. Savukārt nestabilitāte mūsu lielajā kaimiņvalstī rada varai mazāk draudzīgajos uzņēmējos vēlmi doties projām no valsts, līdz ar to pārplānojot arī investīcijas.
Pēdējā laikā ir mainījusies situācija un Eiropas valstis ir mazāk atvērtas attiecībā uz lielajām, ar oficiālo Krievijas varu saistītajām kompānijām, izņemot atsevišķas pieļāvīgākas valstis, kā piemēram Ungārija. Latvijā vide Krievijas investīcijām nav ļoti nelabvēlīga, tomēr tā nav arī vilinoša, izņemot tādas kompānijas kā "Latvijas Gāze". Mainot uzturēšanās atļauju regulējumu, Latvija demonstrē lielāku nedraudzīgumu arī no Krievijas potenciāli "bēgošajiem" uzņēmējiem, turklāt Baltija daudzu cilvēku apziņā var nebūt pietiekami tālu no Krievijas, skaidro Rungainis. Viņš atzīmē, ka pēdējā laikā pielaidīgākas attiecībā uz uzturēšanās atļaujām kļūst citas Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Spānija.