Viena no prognozēm par naftas cenām liecina, ka to stabilizācija un nofiksēšanās varētu notikt jau nākamgad, intervijā Latvijas Radio sacīja "Providus" pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka naftas cena varētu sasniegt aptuveni 50 ASV dolārus par barelu jēlnaftas, taču tas radītu problemātisku situāciju. "Problēma ir tā, ka ir nosacīts slieksnis, kad ražot naftu ir ekonomiski izdevīgi. Vidējā līkne ekonomiski izdevīgai naftas ražošana ir 61 ASV dolārs par barelu. Patlaban jau naftas ražošana vairākiem uzņēmumiem ir neizdevīga, un tie dzīvo uz rezervēm," sacīja eksperts.
Runājot par naftas cenu krituma ietekmi uz Krievijas ekonomiku, Āboltiņš norādīja, ka "Krievijas perspektīvas nav tik drūmas kā Rietumu valstis mēdz pasniegt". Situāciju raksturo tas, ka naftu un gāzi Krievija eksportē par konvertējamu valūtu. Līdz ar to Krievijai ieņēmumi "nogriezti" netiek, skaidroja enerģētikas eksperts.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC novembrī notikušajā sanāksmē nepanāca vienošanos par naftas ieguves kvotu samazināšanu. Kvotu samazināšanas pretinieki bija tieši Saūda Arābijas pārstāvji.
OPEC dalībvalstis kontrolē aptuveni 40% pasaules naftas tirgus.
Savukārt amerikāņu uzņēmējs, miljardieris Ričards Brensons norādījis, ka Saūda Arābija ''vēlas ietekmēt ne tikai slānekļa, bet arī tīrās enerģijas nozari''. Brensonam piederošais "Virgin Group" ieguldījis aptuveni 350 miljonus ASV dolāru tā saucamās tīrās enerģijas ražošanas tehnoloģijās, un naftas cenu samazinājumu viņš raksturo, kā uzbrukumu atjaunojamās enerģijas ražotājiem.
Jau ziņot, ka kopš jūnija naftas cena pasaules tirgū sarukusi teju par 50%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
