Venecuēlas iedzīvotājiem aizliegts biežāk par divām reizēm nedēļā apmeklēt valsts pārtikas veikalus, kuros pārdod preces par pazeminātu cenu, vēsta "The Times".
Izdevums atzīmē, ka pie veikaliem dežūrē policisti un pārbauda apmeklētāju dokumentus. Veikalos dežūrē arī imigrācijas dienesta darbinieki, lai novērstu pārtikas pārdošanu ārvalstniekiem un tālāku preču nonākšana kontrabandistu rokās.
Lai iegādātos pienu un miltus, Venecuēlas iedzīvotājiem nākas pavadīt rindās vairākas stundas. Tiek norādīts, ka dažādu preču deficīts ir vērojams arī "melnajā tirgū".
Tas varasiestādēm lika rīkoties radikāli, piemēram, Jarakujā aizliegts stāvēt rindās naktīs, jo, pēc štata gubernatora domām, šādi pārsvarā rīkojoties spekulanti.
Pārtikas drošības dienesta vadītājs Karloss Osorio apgalvojis, ka garās rindas liecina par produktu pārpilnību. "Ja Venecuēlā nebūtu ēdiena, tad nebūtu arī rindu, kuras mēs redzam. Mums tik daudz cilvēku šeit nesavāktos. Tā ir labākā demonstrācija tam, ka pie mums ir pārtika," viņš sacījis.
Pašlaik Venecuēlā produktu iegādei valsts veikalos darbojas kartiņu sistēma, kas radīja vērienīgas rindas tirdzniecības vietās. Šāda sistēma ieviesta inflācijas, deficīta preču pieauguma un ekonomiskās krīzes dēļ, ko radīja naftas cenu kritums.
Valsts prezidents Nikolass Maduro naftas cenu kritumu nosaucis par "ekonomisko karu", ko radīja ASV. Tiek norādīts, ka Venecuēla no naftas pārdošanas iegūst 95% ienākumu, ko pārdala sociālajās programmās palīdzībai maznodrošinātajiem, kas, savukārt, nodrošina prezidenta politisko atbalstu.
Lai papildinātu budžetu, Maduro vienojies par 20 miljardu ASV dolāru lielu kredītu no Ķīnas, kā arī saņēmis solījumu par vairāku miljardu dolāru atbalstu no Kataras.
Jau vēstīts, ka naftas cena sasniedza pēdējo piecu gadu zemāko līmeni, pazeminoties zem 46 dolāriem par barelu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
