Tā paredz ik mēnesi iegādāties valstu un uzņēmumu obligācijas līdz 60 miljardu eiro apmērā, lai stimulētu eirozonas valstu ekonomisko izaugsmi un novērstu deflāciju.
Aģentūra AP ziņo, ka programma tiks sākta 1.martā, tā ilgs 19 mēnešus un kopumā tiks iegādāti aktīvi 1,1 triljonu eiro vērtībā.
Programmas apmērs ievērojami pārsniedz iepriekš analītiķu prognozēto. Tūdaļ pēc šī paziņojuma samazinājusies eiro vērtība, jo sagaidāms, ka lielu līdzekļu nonākšana tirgū turpinās eiro kursa kritumu. Tas savukārt nozīmē eksporta veicināšanu un inflācijas kāpumu.
"Swedbank" Finanšu tirgus daļas Investīciju jomas vadītājs Jānis Sprinģis skaidro, ka ar šādu lēmumu ECB tiecas veicināt ekonomisko aktivitāti eirozonā. "Iepludinot likviditāti finanšu sistēmā, ECB panāk to, ka eiro kurss pavājinās – tā ir laba ziņa Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem," viņš norāda.
Tāpat ECB lēmums nozīmē to, ka eiro zonas valstu obligācijām būs zemāki ienesīgumi – tas savukārt var veicināt līdzekļu ieguldīšanu finanšu instrumentos, kas ir riskantāki par valsts obligācijām, prognozē Spriņģis. Tomēr viņa skatījumā šiem ECB stimulēšanas pasākumiem nevajadzētu radīt manāmas izmaiņas Latvijas ekonomikā.
"Noteiktas Latvijas ekonomikas daļas, protams, jutīs zemāka eiro kursa efektu, piemēram, eksportētāji, kuri pārdot savus ražojumus Lielbritānijā. Eiro procentu likmes varētu saglabāties zemas ilgāku laiku – tā, savukārt, ir laba ziņa kredītņēmējiem. Finanšu tirgi lielākoties jau bija gaidījuši šādu ECB lēmumu, tādējādi šī lēmuma efekts jau laicīgi tika iecenots jeb ņemts vērā finanšu tirgos pēdējo mēnešu laikā, piemēram, eiro kurss pret ASV dolāru jau ir nozīmīgi samazinājies, šobrīd sasniedzot atzīmi 1,15 dolāri par vienu eiro," informē "Swedbank" eksperts.
Jau vēstīts: pēc tam, kad decembrī eirozonā pirmo reizi piecos gados fiksēta deflācija, ECB ceturtdien lēmusi par ekonomikas stimulēšanas programmu.
Lai gan kopš vasaras eiro vērtība attiecībā pret dolāru samazinājusies par 15%, tā nav eiropiešu lielākā bēda, atzīst eksperti. Gluži otrādi - šāds eiro kurss veicina eksportu un ir izdevīgs tiem, kam ir šajā valūtā ņemti kredīti. Baņķierus bažīgus dara ekonomikas attīstības palēnināšanās, par ko liecina pērn novērotā inflācijas samazināšanās, decembrī sasniedzot deflāciju - -0,2%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
