Vācijas ekonomikas domnīcas rosina gatavoties Grieķijas atvadām no eiro  (170)

IW un ZEW publiskojuši ieteikumus, kuros norāda, ka Vācijai jāgatavo skaidrs mehānisms, kā izraidīt Grieķiju no eirozonas, ja jaunā premjera Alekša Cipra valdība mēģinās pārstrukturizēt Atēnu 245 miljardu eiro starptautisko parādu. Aizdevuma izmaksa Grieķijai noslēgsies šī gada februārī, bet jau gada vidū Grieķijai jāveic pirmā parāda atmaksa 10 miljardu eiro apmērā.

"Ja Grieķija atsakās pakļauties atmaksas nosacījumiem, aizdevuma izmaksa tūliņ ir jāpārtrauc," norāda IW, kuri brīdina, ja Grieķija vēlas spēlēt šādu spēli, arī Eiropa var dot līdzvērtīgus cīņas noteikumus.

Savukārt ZEW norādījis, ka tām bankām, kurām ir ciešas saites ar Grieķijas finanšu institūcijām, nekavējoties vajadzētu uzsākt ārkārtas ES banku finanšu stresa testus.

Tādējādi ES būtu labāk gatava iespējamajām Grieķijas atvadām no eiro, un neļautu Cipra valdībai nodarboties ar ekonomikas baiļu šantāžu, vērtē ZEW.

Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgans Šauble norādījis, ka šobrīd Grieķijas "parādu piedošana" nav apsverama. Eirozona šobrīd ir gatava pamatīgam makroekonomikas satracinājumam, norādījis Šauble, pieļaudams Grieķijas atvadas no eiro. Šauble savu pārliecību pamato starptautisko finanšu institūciju drošības sajūtā par eirozonas kopējo stabilitāti.

Vācijas vecākā privātā banka "Berenberg Bank" Grieķijas izstāšanos no eirozonas šobrīd vērtē ar 35% iespējamību.

Kā portālam "Delfi" stāsta Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas pārstāve Inese Vaidere, Latviju Grieķijas izstāšanas nekā īpaši neietekmētu, ņemot vērā, ka Latvijas bankas neveic nopietnas finanšu sadarbības programmas ar Grieķiju.

Tāpat Vaidere norāda, ka EP šobrīd Grieķijas izstāšanās jautājums vairāk tiek apspriests kuluāru sarunās, ne nopietnā Budžeta komitejas darba kārtībā.

Pašlaik nepastāv mehānisma, kurš noteiktu, kā formāli un praktiski kāda no eirozonas dalībvalstīm varētu izstāties no eirozonas.