Krievija gatavojas ilgtermiņa izolācijai un būtiski uzkrāj zeltu, atzīmē laikraksts  (155)

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, Krievija zelta rezerves decembrī palielinājusi vēl par 19 tonnām, sasniedzot 1206 tonnas.

Neskatoties uz rubļa kursa kritumu, naftas cenām un valūtas rezervju samazināšanos, laikraksts norāda, ka Maskava mērķtiecīgi veidojusi zelta rezerves, kas šobrīd ir lielākās kopš Padomju Savienības sabrukuma. Pēc dārgmetāla krājumiem Krievija pat apsteigusi otro lielāko pasaules ekonomiku Ķīnu un kļuvusi par piekto lielāko zelta turētāju pasaulē.

"Die Welt" raksta, ka no ekonomikas viedokļa zelta pirkšana ir negaidīta, jo tā neatbilst ekonomiskajai situācijai valstī - neviens racionāli domājošs politiķis valūtas rezervju samazināšanās un jaunu finanšu pienākumu laikā neieguldīs naudu nelikvīdās investīcijās. Pašlaik zelta īpatsvars ir ap 13% no 378 miljardu ASV dolāru lielās naudas rezerves. Vēl pastāv obligāciju nelikvīdā daļa, kas, pēc laikraksta domām, dārgmetālu aktīvu iepirkšanu padara par vēl dīvaināku.

Zelta iepirkšana kā reakcija uz dolāru
Zelta iepirkšana tiek veikta stingri pēc politiskā aprēķina. Maskava vēlas strauji samazināt savu neatkarību no Rietumiem. Zelts, atšķirībā no dolāra, ir valūta "bez pilsonības".

Laikraksts atzīmē, ka Vašingtona nesen atklājusi dolāra kā finanšu ieroča potenciālu. Piemēram, bankām tiek aizliegtas transakcijas dolāros "nevēlamajām" valstīm. Tas ir ārkārtīgi efektīvi, jo neviena banka nespēj atļauties pārkāpt ASV administrācijas prasības.

Pēc izdevuma aptaujāto ekspertu domām, tā nav tikai reakcija pret ASV dolāra politiku. Viņuprāt, Kremlis ir noskaņojies ilgtermiņa izolācijai un stūrgalvīgi vēlas sagatavoties turpmākajai politiskās situācijas pasliktināšanai. "Bank of America Merrill Lynch" stratēģis atzinis, ka neredz Ukrainas konflikta atrisinājumu, un tas, visticamāk, neglābjami novedīs līdz ledus laikmetam.

Dubulto dārgmetāla rezerves

Pagājušā gadā Krievija palielinājusi savas zelta rezerves par 165 tonnām, kas ir vairāk nekā jebkura cita valsts. Aptuveni katra trešā tonna, kas iepirkta ar centrālo banku, nonāca Krievijā. Pēdējo piecu gadu laikā Krievija dubultojusi savas dārgmetāla rezerves, un tagad tās ir 4% no pasaules zelta rezervēm. Tiek norādīts, ka 20.gadsimta 90.gados Maskavas zelta rezerves sastādīja mazāk par vienu procentu.

GFMS analītiskās kompānijas pārstāvis Ross Stračans Krievijas darbības skaidro ar ģeopolitisko situāciju, jo zelta pirkšana ir kontrastā ar ekonomisko situāciju valstī. Krievijas ekonomika atrodas brīvā kritienā, rublis zaudē vērtību, pamazām pārliecība nacionālajā valūtā zūd arī iedzīvotāju vidū. Pagājušā gadā Krievijas uzņēmumi, mājsaimniecības un bankas izvietoja ārvalstīs naudas līdzekļus 152 miljardu dolāru apmērā. Pat prezidenta Vladimira Putina prasība korporācijām un oligarhiem atgriezt viņu dolāru rezerves, kas atrodas ārvalstīs, neko nav izmainījusi, norāda laikraksts.

Ekonomiskā situācija Krievijā pasliktinās
Investīciju banka "Morgan Stanley" sagaida būtisku ekonomikas kritumu valstī. Savu IKP prognozi viņi šogad samazinājuši no -1,7% līdz -5,6%, savukārt 2016.gadā tiek sagaidīts kritums -2,5% apmērā.

Galvenais iemesls tik pesimistiskām prognozēm ir zemas naftas cenas. Tiek sagaidīts, ka vidējā naftas cena gadā sasniegs 55 dolārus par barelu. Līdz šim tika prognozēts, ka naftas cena būs 88 dolāri par barelu.

Investīciju bankas pārstāve norādījusi, ka nākotnē gaidāms maznozīmīgs naftas cenu pieaugums, tāpēc Krievijai ir maz iemeslu cerēt uz ātru atgūšanos.

Samazina procentu likmi
Piektdien Krievijas centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmi. Bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina samazināja to no 17% līdz 15%, šādā veidā cenšoties stimulēt ekonomiku.

Vēl pagājušā gada decembrī viņa būtiski palielināja procentu likmi no 10,5% līdz 17%. Toreiz rublis gandrīz nakts laikā strauji kritās, tāpēc centrālai bankai bija steidzami jāatbalsta valūta. Šoreiz, kā norāda laikraksts, Nabiuļina, baidoties no pārāk smagas recesijas, izvēlējusies mazāko ļaunumu un par galveno prioritāti izvēlējusies ekonomikas stiprināšanu.

"Die Welt" secina, ka rubļa kursa kritums ir otršķirīgs jautājums, jo Krievija krīzes situācijā izvēlas zeltu.