Kopumā, kā norāda aģentūra, Latvija, Lietuva un Igaunija 2015.gadā eksportēto tirdzniecības apjomu uz Krieviju samazinās par 18%-25%, kas valstu uzņēmumiem nesīs aptuveni 780 miljonu ASV dolāru lielus negūtos ienākumos.
"Bloomberg" analītiķi gan norāda, ka Baltijas valstu mazais ārējā parāda apjoms, kas, piemēram, Igaunijai ir tikai 11% no iekšzemes kopprodukta, nodrošinās visām trīs ES dalībvalstīm zināmu ekonomikas stabilitāti.
Kā portālam "Delfi" norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, vērtējums par Baltijas valstu eksporta kritumu par 18-25% šķiet reālistisks. "Krievijas IKP kritums eiro izteiksmē šogad varētu izrādīties pat lielāks. Taču te uzreiz ir daudz visādu atrunu un piebilžu," norāda eknonomists.
"Nevarētu teikt, ka šī nauda ir vienkārši zaudēta. Mūsu uzņēmēji jau aktīvi meklē un atrod citus noieta tirgus. Piemēram, pieņēmums, ka Rietumeiropā nevar pārdot šprotes, ir izrādījies mīts. Par pārtikas ražotājiem šajā ziņā īpaši nesatraucos, viņiem ir labas iespējas. Diezgan stipra ir ietekme uz farmāciju, bet ne tāda, lai radītu lielus draudus nozares attīstībai. Medikamenti ir produkts, ko ekonomiskie cikli ietekmē diezgan maz un Krievijas daļa eksportā, lai arī ir liela, ir mazāka par pusi," piebilst Stautiņš.
"Grūtāk būs Liepājas vieglās rūpniecības klāsterim, kas ražo veļu, jo īpaši tā mazākajiem uzņēmumiem. Viņu modeļi ir piemēroti tieši Krievijas tirgum, viņiem trūkst administratīvās kapacitātes eksporta izvēršanai citās valstīs. Tāpat ir bažas par diviem mašīnbūves uzņēmumiem – RER un DLRR. Tie jau ir ilgstoši centušies diversificēt eksportu, bet tas gājis ļoti smagi, jo viņu produktus grūti pielāgot rietumu tirgiem," stāsta ekonomists.
Jau vēstīts, ka Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija apsver sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, jo tās agresija pret Ukrainu turpinās.