Ķīna Krievijas ātrgaitas vilciena trases būvei grasās piešķirt 5,2 miljardu ASV dolāru aizdevumu  (124)

Jauno vilciena trasi Maskava iecerējusi izbūvēt līdz 2018.gadam, tā kopējās izmaksas tiek lēstas ap 29,3 miljardiem ASV dolāru. Projekta izveidi 2013.gadā apstiprināja valsts prezidents Vladimirs Putins.

"Krievijas dzelzceļa" priekšnieks Vladimirs Jakuņins, kurš iekļauts ASV pret Krieviju vērsto sankciju sarakstā, bet marta sākumā apmeklēja "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa jubileju Rundāles pilī, vērtējis, ka no nepieciešamās summas 20,5 miljardus ASV dolāru segs valsts finansējums, bet atlikusī summa tiks piesaistīta investīcijās.

Ķīnas 5,2 miljardu investīcija būtu pirmā ievērojamā summa, kuru dzelzceļa projektam divu gadu laikā izdevies piesaistīt. To finansētu vairākas Pekinas bankas aizdevuma formā, piemērojot Maskavai īpaši izdevīgus procentu maksājumus un aptuveni 20 gadu parāda atmaksas termiņu. Procentu maksājuma likme gan pagaidām nav publiskota.

Tāpat, lai gan par ievērojamo investīciju ziņo Krievijas un Ķīnas valsts atbalstītie mediji, Pekina to vēl nav oficiāli un publiski apstiprinājusi.

Jaunā trase savienotu Maskavu un Tatarstānas republikas galvaspilsētu Kazaņu. Pašreizējo 14 stundu vietā nākotnē galamērķi varētu sasniegt 3,5 stundu laikā. Vilciens, kā solījis Jakuņins, spēšot attīstīt ātrumu līdz 400 kilometriem stundā.

Šī pēdējo nedēļu laikā nav pirmā ziņa par ievērojamiem Ķīnas investīciju projektiem. Pagājušonedēļ Pekina paziņoja par plānu investēt 15 miljardus ASV dolāru Ukrainas nekustamo īpašumu tirgū un nabadzības mazināšanai Ukrainā.

Ja Ķīna ieguldījumu apstiprinās, tad tās, ņemot vērā Krievijas dzelzceļa nedienas, būtu labas ziņas Jakuņinam. Jau ziņots, ka "Krievijas dzelzceļš" ikgadējā ziņojumā vērsies pie Kremļa ar lūgumu pēc papildu astoņus miljardus ASV dolāru lielas subsīdijas, lai līdz 2020.gadam spētu novērst prognozējamo kompānijas budžeta deficītu.

Jakuņins, neskatoties uz finanšu nedienām, gan pēdējā laikā savās ambīcijās nav centies būt piezemētāks. Marta beigās viņš paziņoja, ka no Tālajiem Austrumiem līdz Ņujorkai, šķērsojot Beringa šaurumu, nepieciešams izbūvēt Transsibīrijas lielceļu