Izmantojot finanšu līdzekļus un harizmu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainas konflikta un sankciju kara laikā mērķē uz Eiropas vājākajiem ķēdes posmiem, piemēram, Kipru, Grieķiju, Ungāriju un Čehiju, raksta ietekmīgais ASV laikraksts "The New York Times".
Tikai pirms diviem gadiem, kad Kipras banku krīzes laikā Nikosija iesaldēja krievu bagātnieku naudu, Krievijas prezidents Putins šādu rīcību dēvēja par "bīstamu" un "negodīgu". Viņš arī solīja Krievijas un Kipras diplomātiskajās attiecībās "paņemt pārtraukumu".
Ukrainas konflikta laikā apstākļi ir mainījušies. Šī gada februāra beigās Putins, kā norāda medijs, ar smaidu Kremlī sagaidījis Kipras prezidentu Niku Anastasiadu. "Kipras un Krievijas attiecības vienmēr bijušas patiesi draudzīgas un abpusēji izdevīgas," tikšanās laikā norādīja Putins, ievērojami pagarinot Kipras 2,5 miljardu ASV dolāru parāda atmaksas termiņu.
Šāda Putina attieksmes maiņa ir pārdomāta taktika, lai īstenotu viņa šī brīža stratēģisko mērķi – rietumvalstu vienotības šķelšana, vērtē laikraksts.
Nākamā rindā ir Grieķija, kura jau vairakkārt norādījusi, ka neatbalsta ES sankcijas pret Krieviju, tā esot "bezizejas politika". Trešdien Maskavā viesosies valsts premjers Alekss Ciprs, lai pārrunātu abu valstu sadarbību sankciju un Grieķijas krīzes laikā. Vairāki rietumu mediji, piemēram, "The Wall Street Journal" gan analizē, ka premjera vizīte vairāk tendēta uz pašmāju auditoriju Atēnās, lai saviem vēlētājiem parādītu neatkarību no rietumu starptautiskajiem aizdevējiem.
Tikmēr Čehijas prezidents Milošs Zēmans paziņojis, ka ASV vēstnieks Endrū Šapiro nav gaidīts viesis viņa Prāgas pils rezidencē, tādā veidā paužot neapmierinātību par sūtņa izteikto kritiku par Zēmana plāniem apmeklēt 9.maija svinības Maskavā.
"Es neļaušu nevienam vēstniekam ietekmēt manus ārzemju ceļojumu plānus," skaidrojis Zēmans. Šāds Čehijas prezidenta lēmums ir Putina panākums, vērtē medijs.
Tāpat pastāvīga komunikācija norit arī starp Kremļa amatpersonām un Ungārijas valdību, kas tikko noslēgusi ar Krieviju daudzmiljardu sadarbības projektu.
Tiesa gan, kā norāda medijs, līdz šim Putina centieni nav devuši vēlamo rezultātu – kad runa ir par balsošanu, ES valstis aizvien ir vienotas sankciju jautājumā. Krievijai gan drīzumā varētu paveikties, jo Kipras prezidents Anastasiads izteicies, ka turpmāk ES Padomē labprāt sankciju jautājumā vēlētos anonīmu balsojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
