Parādu vajadzētu norakstīt tāpat kā savulaik Vācijai, atbildot uz žurnālistes jautājumu, sacīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors. "Jā, tāpat kā Vācijai. 1953 gadā Eiropa norakstīja lielāko daļu Vācijas ārējā parāda. Norakstīja tāpat vien, lai Vācija spētu atjaunot valsti pēc kara postījumiem," skaidroja Čomskis.
Profesors spriež, ka pēdējo gadu desmitu laikā Grieķija bijusi pakļauta Vācijas banku un Briseles politikai, kura iznīcinājusi valsts ekonomiku.
"Šīs [Briseles un starptautisko banku] rīcībpolitikas paaugstināja Grieķijas ārējo parādu. Iespējams, pat puse no jaunatnes Grieķijā tagad ir bez darba. Aptuveni 40% dzīvo zem nabadzības līmeņa - Grieķija ir iznīcināta," sacīja Čomskis, kurš pašpasludinājis sevi par anarhistu, savukārt akadēmiskajā vidē nereti tiek dēvēts par kreisi radikālu uzskatu piekritēju.
"Eiropas optimisma vēstneši ir Grieķijas "Syriza" un Spānijas "Podemos". Tās ir politiskās partijas, kuras atbalsta liels iedzīvotāju skaits, un kuras cīnās pret iznīcinošo, destruktīvo birokrātu un banku ekonomikas politiku," vērtēja Čomskis.
Intervijā Čomskis arī norādīja, ka atbalstītu parādu norakstīšanu Spānijai, Itālijai un citām Eiropas parādu nomocītajām valstīm.
Jau vēstīts, ka Grieķijai šā gada 1.maijā jāveic maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam 203 miljonu eiro apmērā, bet 12.maijā - vēl viens maksājums 770 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Grieķijai šomēnes ir nepieciešami 2,4 miljardi eiro, lai izmaksātu pensijas un algas sabiedriskā sektora darbiniekiem.
Lielbritānijas laikraksts "The Times" pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis gatavo slepenu plānu Grieķijas izslēgšanai no eirozonas.
Šādus plānus eirozonas valstis sākušas gatavot, bažījoties, ka Grieķija nākammēnes varētu pasludināt maksātnespēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
