Merkele, Olands un Ciprs sarunās "koncentrējās uz vēlmi panākt vienošanos par pašreizējo [starptautiskā aizdevuma] programmu" Grieķijas finanšu atbalstīšanai, sacīja Francijas prezidenta palīgs.
Visi trīs politiķi "vienojās par nepieciešamību Grieķijas varas iestādēm turpināt sadarbību ar trim institūcijām" - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko valūtas fondu (SVF), kas ir Grieķijas starptautiskie kreditori, teica Olanda palīgs.
Cipra kreisi radikālā un pret taupības pasākumiem noskaņotā Grieķijas valdība, cīnoties ar recesiju un likviditātes trūkumu, jau vairākus mēnešus turpina sarunas ar ES, ECB un SVF, mēģinot panākt, lai šie kreditori izmaksātu pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā, kas Grieķijai nepieciešama, lai izvairītos no defolta un iespējamas aiziešanas no eiro zonas. Kreditori atsakās to darīt, kamēr Grieķija neapņemsies veikt noteiktas ekonomiskās reformas.
Grieķijai 5.jūnijā ir jāveic jauns maksājums sava parāda SVF dzēšanā. Grieķija 12.maijā ķērās pie ārkārtas situāciju konta izmantošanas, lai spētu veikt šī parāda maksājumu 750 miljonu eiro apmērā, bet tā var nebūt spējīga iekļauties nākamajā termiņā.
Pēc gandrīz divu stundu ilgajām sarunām Rīgā Olands uzsvēra, ka krīzes risinājums ir jāatrod Eiropas Savienībai, nevis Francijai vai Vācijai.
"Tas nebūs šeit, Rīgā, kad mēs apspriedīsim Grieķijas jautājumu, bet ir taisnība, ka tas ļauj mums sagatavoties gaidāmajam termiņam, konkrēti, Eiro grupas (eiro zonas valstu finanšu ministru) sanāksmei mēneša beigās vai jūnija sākumā," Olands sacīja žurnālistiem.
"Mēs kopā ar Cipra kungu gribam atrast risinājumus, kas dos pārliecību un atbrīvos .. finanšu līdzekļus," piebilda Olands.
"Mēs (Francija un Vācija) strādājam, lai to atvieglotu, un vienlaikus nodotu tālāk vēstījumus, kas ir noderīgi Grieķijai un Eiropai," teica Olands.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
