"Pašreiz izskatās, ka šī iespēja ir ļoti liela. Ministri [eiro zonas dalībvalstu ministri] nav gatavi piekāpties Grieķijas ultimātiem un situācijai, kas ir izveidojusies. Grieķija jau no vēlēšanu sākuma ir teikusi, ka starptautiskā palīdzība un nepieciešamās reformas ir tas, kas ir nospiedis Grieķiju. Bet īstenībā mēs redzam ko situ - tās valstis, kas uzsāka reformu veikšanu tad arī izkļuva mo krīzes. Kā pēdējie piemēri ir Spānija un Portugāle," teica Reirs.
Viņš atzīmēja, ka ir jānotiek brīnumam, lai starptautiskie aizdevēji vienotos ar Grieķiju. "Piecu mēnešu laikā nekas nenotika un ir jānotiek brīnumam, lai dalībvalstis piekristu. Ir jābūt visaptverošam reformu plānam - izdevumu sabalansēšana, privatizācija, darba likuma izmaiņas... Pagaidām Grieķija to nevar izdarīt. Šī diena ir pēdējā diena, kad ir iespējams vienoties un glābt Grieķiju," teica finanšu ministrs.
Reirs norādīja, ka ir grūti prognozēt, kas notiks, ja Grieķija pametīs eiro zonu. "Eiropas ierēdniecība strādā pie A plāna (..) Situācija būs smaga un grūta (..) Mēs patreiz redzam tikai to, ka tas varētu būt liels haoss," atzina ministrs.
Grieķija mēnešiem ilgi turpina sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), cenšoties panākt, lai kreditori tai izmaksātu pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā. Kreditori atsakās to darīt, kamēr Grieķija neapņemas veikt noteiktas ekonomikas reformas.
Reirs ceturtdien piedalās eiro grupas sanāksmē Luksemburgā, kurā paredzēts spriest par Grieķijas tālāko likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
