Neraugoties uz saspīlētajām attiecībām, arī turpmāk Latvijas un Krievijas pārrobežas kopīgajos projektos ieguldīs Eiropas Savienības fondu miljonus. Taču šie projekti piesaistījuši arī Krievijas specdienestu uzmanību, ziņo Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Drošības policijas informāciju.
Aizvadītā gada pārskatā Drošības policija norāda, ka "Krievijas specdienesti turpinājuši izrādīt interesi par informācijas iegūšanu un ietekmes aģentu vervēšanu starp mērķtiecīgi izvēlētām Latvijas iedzīvotāju grupām. Krievijas specdienestu pastiprinātu interesi izraisa informācijas avotu un ietekmes pozīciju iegūšana (..) starp Latvijas – Krievijas pārrobežu projektos iesaistītajām personām."
Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas specdienesti par pārrobežas projektiem izrāda īpašu interesi.
Viens no redzamākajiem pārrobežu projektiem, kurā sadarbojās Latvija, Igaunija un Krievija, bija "Via Hanseatica". Tā vadošais partneris – Vidzemes plānošanas reģions.
Vairāku pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju teiktais liecina, ka pašvaldību pārstāvjus drošības iestādes instruējušas par situācijām, kas, kontaktējoties ar citas valsts pārstāvjiem, prasa īpašu piesardzību.
Projekta īstenotāji nenoliedz, ka no Krievijas puses projektā parādoties jauni cilvēki, kuru pienākumi nav uzreiz skaidri saprotami.
Alūksnes domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis saka: "Ja Krievijas puse nepiekrīt, tad mēs šos projektus nevaram dabūt arī savā pusē. Un, lai būtu KF ieinteresēta šajos projektos – tas nav vienas dienas jautājums."
Pēdējo gadu laikā pārrobežu sadarbībai atvēlēti 67,9 miljoni eiro. Eiropas nauda ieguldīta 32. projektos Latvijā, Igaunijā un Krievijā, atbalstot biznesa un tūrisma attīstību.
Savukārt 2014.-2020.gada plānošanas periodā plāno iztērēt 24 miljonus eiro, no kuriem 16 miljoni (15,88) būs Eiropas Savienības nauda, bet 8 miljoni eiro – Krievijas budžeta finansējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
