Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā gada decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.
Līdz novembrim Grieķijai būtu pieeja arī 15,3 miljardiem eiro, kurus varētu no aizdevējiem aizņemties valsts uzturēšanai un parāda apkalpošnai.
Tāpat piektdien kreditoru paustie priekšlikumi vēsta, ka starptautiskie aizdevēji būtu gatavi Grieķija izmaksāt 1,8 miljardus eiro, lai valsts spētu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) veikt parādsaistību maksājumu, ja parlaments balsojumā atbalstīs reformu vienošanos, vēsta AFP.
Šie finanšu līdzekļi, kas ir no Eiropas Centrālās bankas (ECB) īpašumā esošajām Grieķijas obligācijām gūtā peļņa, tiktu izmaksāti "līdzko Grieķijas parlaments apstiprinās vienošanos ar kreditoriem un pieņems pirmo likumdošanas pasākumu kompleksu," teikts starptautisko aizdevēju izstrādātajā dokumentā.
Starptautiskie aizdevēji vēlas, lai Grieķijas valdība pieņem būtiskas pensiju sistēmas un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reformas, kurām līdz šim tā pretojusies.
Tikmēr turpmākie maksājumi, tostarp līdzekļi, lai Atēnas šovasar spētu ECB atmaksāt parādsaistības, tiktu iegūti no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kā arī no fonda, kas šobrīd atbalsta Grieķijas bankas.
Informācijas avoti vēsta, ka šie priekšlikumi jau nosūtīti Vācijas parlamenta locekļiem, kuri balsos par šiem pasākumiem, ja Grieķijas valdības sestdien paredzētajā Eirogrupas sanāksmē pieņems šo darījumu.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) varētu piedalīties glābšanas programmas termiņa pagarināšanā, taču tikai tādā gadījumā, ja tiktu ievēroti konkrēti nosacījumi, tostarp nodrošināti skaidrāki pierādījumi, ka Grieķija nonākusi uz uzticama ceļa, lai sasniegtu parādu ilgtspējību, vēsta kreditoru priekšlikumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
