Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādījusi, ka pašlaik notiek kompromisa meklēšana Grieķijas situācijas atrisināšanai, un premjerministre neprognozē, kā šie centieni noslēgsies. Ja tiks panākta Grieķijas valdības un starptautisko aizdevēju vienošanās, tad vēl būs vajadzīga arī šīs valsts parlamenta piekrišana, uzsverusi valdības vadītāja.
Vaicāta, vai nebūtu labāk, ja Eiropas Savienība (ES) uzstātu uz to, ka Grieķijai ir jāizstājas no eirozonas, Straujuma atbildējusi, ka tas nav vienkāršs jautājums. Kopā ar Grieķijas valdību strādā trīs institūcijas, cenšoties rast risinājumu, un pēc sestdienas, 27. jūnija, vakarā gaidāmās finanšu ministru sanāksmes būs redzams, vai ir panākta vienošanās starp Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).
"Protams, ir labāk, ja visas valstis izpilda nosacījumus un katra valsts var sevi uzturēt," norādījusi premjerministre. Viņa skaidrojusi, ka reformu būtība ir ilgtspējīgas ekonomikas panākšana Grieķijā, ko iespējams sasniegt minēto trīs institūcijas uzraudzībā, lai valsts pēc strukturālām reformām nevairotu savus parādus un varētu sākt tos atdot.
Ministru prezidente paudusi uzskatu, ka jaunajai Grieķijas valdībai ne līdz galam ir izpratne par ekonomikas procesiem valstī, cerot, ka var dzīvot bez sāpīgiem pārkārtojumiem. Tāpat arī Grieķijas valdībai ir apgrūtināta situācija saistībā ar tās priekšvēlēšanu solījumiem. "Mēs zinām, ka Latvijā tas nebija vienkārši, bija nepieciešami sāpīgi griezieni, un tāpat Grieķijā ir nepieciešami sāpīgi griezieni - pensiju sistēmas un citu sistēmu pārveidošana -, un tam piekrist nav vienkārši," norādījusi politiķe.
Straujuma kā labāko situācijas attīstības virzienu redz iespējamās vienošanās panākšanu, Grieķijai pieņemot nepieciešamos nosacījumus un tos izpildot. Vaicāta, vai Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunas nav kā spēka spēle par to, kurš ilgāk izturēs, Straujuma atbildējusi noraidoši.
Kā ziņots, Grieķijas starptautiskie kreditori piedāvājuši par pieciem mēnešiem pagarināt pašreizējās valsts glābšanas programmas termiņu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu, liecina ziņu aģentūras AFP aplūkotie aizdevēju priekšlikumi.
Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.
Tāpat piektdien kreditoru paustie priekšlikumi vēsta, ka starptautiskie aizdevēji būtu gatavi Grieķijai izmaksāt 1,8 miljardus eiro, lai valsts spētu SVF veikt parādsaistību maksājumu, ja parlaments balsojumā atbalstīs reformu vienošanos, vēsta AFP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
