""Lehman Brothers" bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas sastādīja 600 miljardus ASV dolāru," atgādina ekonomists.
"Lēmums ir līdzīgs. "Lehman Brothers" situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt", savu nostāju skaidro Stīns Jākobsens, turpinot: "pašreizējās situācijas morāle - risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas."
Stīns Jākobsens, komentējot pašreizējo situāciju atzīmē, ka Vācijas akciju indeksam (DAX) noslīdot par 3-5%, un nespējot pēdējā brīdī nokontrolēt situāciju, eksplodēs kredītriski jaunajām Eirozonas dalībvalstīm, piemēram, Ungārijai, Horvātijai, Bulgārijai un Rumānijai.
"Savulaik "Lehman Brothers" plāns A bija iegūt vairāk laika, plāns B sastāvēja no "burkāna" un "pātagas" metodes risinājuma. Kad pirmie divi plāni izgāzās, palika plāns C - panika. "Lehman Brothers" nebija plāna, tāpat arī nav Grieķijai", uzsver Saxo Bank galvenais ekonomists.
Eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Ciprs pirmdienas vakarā atzina, ka šis referendums var maksāt viņam premjera amatu, ja vēlētāji pieņemtu kreditoru priekšlikumus. "Mēs respektēsim šo lēmumu," sacīja Ciprs.
Atbildot uz jautājumu, vai viņš atkāptos, ja Grieķijas vēlētāji noraidītu viņa aicinājumu referendumā teikt "nē", Ciprs sacīja, ka viņš nav tāds premjers, kurš turētos pie amata "visos laikapstākļos".
Vācijas kanclere Angela Merkele un eiro grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms pirmdien atzina par iespējamu tālākas sarunas ar Grieķiju.
Ir gaidāms, ka Grieķijas krīze saasināsies otrdien, kad ir starptautiskā aizdevuma pēdējā diena un valstij arī jāveic parāda maksājums Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardu eiro apmērā. Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.
"(Kā) var būt iespējams tas, ka kreditori gaida maksājumu SVF, kamēr tiek žņaugtas mūsu bankas?" jautāja Ciprs. "Kad viņi nolems apturēt šo žņaugšanu, viņiem tiks samaksāts," piebilda Ciprs.
Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.
Pēdējā laikā Grieķijas iedzīvotāji masveidā izņem naudu no bankām. Lielākajā daļā bankomātu nav naudas, bet pie tiem, kuros tā ir, veidojas lielas rindas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
