Vienlaikus Ciprs pavēstīja, ka balsojums "nē" nenozīmēs Grieķijas izstāšanos no eirozonas un tie, kas to apgalvo, "melo".
Ciprs uzrunā televīzijā uzsvēra, ka tautas balsojums ir daudz svarīgāks par valdības lēmumiem.
Pēc viņa teiktā, Grieķija turpinās sarunas ar kreditoriem un tā vēlas palikt Eiropā.
"Grieķijas valdība būs pie sarunu galda pēc referenduma ar labākiem nosacījumiem grieķu tautai," paziņoja Ciprs.
Jau ziņots, ka Ciprs otrdienas vakarā nosūtījis vēstuli kreditoriem, ka Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem.
Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi "labotu" priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.
Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic "daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi".
Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta "jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi", paziņoja avots valdībā.
Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama. Grieķijas valdība par reformu priekšlikumu nākamsvētdien izsludinājusi referendumu.
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri otrdien atteicās pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas. Ciprs bija pieprasījis glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no "tehniskas maksātnespējas" Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kuram Atēnām otrdien bija jāatmaksā 1,6 miljardi eiro.
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.
Vienlaikus viņa pavēstīja, ka "Eiropas nākotne nav uz likmes" Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).
Tomēr Eiropas vienotajā frontē attiecībā pret Grieķu, iespējams, sākušas rasties pirmās plaisas, Francijas prezidentam Fransuā Olandam aicinot nekavējoties panākt vienošanos.
Trešdien publiskota sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa grieķu - 46% - referendumā balsotu pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tomēr kopš svētdienas, kad Grieķijā tika ieviesti kapitāla plūsmas kontroles pasākumi, ir pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuri balsotu par vienošanos.
Par vienošanos tagad gatavi balsot 37% grieķu, bet 17% vēl nav izlēmuši, kā balsos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
